Jevgeņijs Mikrins
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Jevgeņijs Mikrins (Евгений Анатольевич Микрин; dzimis 1955. gada 15. oktobrī, miris 2020. gada 5. maijā) bija Krievijas zinātnieks, inženieris, raķešu un kosmiskās tehnikas konstrukors, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Mikrins bija raķešu un kosmiskās tehnikas uzņēmuma RKK Energija ģenerālkonstruktors, kā arī Krievijas pilotējamo kosmisko programmu ģenerālkonstruktors.
Jevgeņijs Mikrins piedzima 1955. gada 15. oktobrī Ļipeckas apgabala Ļebedjaņā. 1973. gadā Jevgeņijs beidza vidusskolu ar zelta medaļu un tajā pašā gadā iestājās Baumana Maskavas Augstākajā Tehniskajā skolā. 1979. gadā viņš absolvēja augstskolu specialitātē "inženieris mehāniķis". Pēc tam Mikrins strādāja Lavočkina NPO. 1981. gadā viņš pārgāja darbā uz RKK Energija, nodaļā, kas izstrādāja kosmisko aparātu vadības sistēmas. Nepārtraucot darbu, 1984. gadā Maskavas Elektroniskās mašīnbūves institūta viņš ieguva specialitāti "inženieris matemātiķis".[1]
1980. gadu otrajā pusē Jevgeņijs Mikrins piedalījās kosmiskās transporta sistēmas Energija — Buran apvienotās dzinējsistēmas vadības programmatūras izveidē. 1990. gadā Mikrins aizstāvēja disertāciju tehnisko zinātņu kandidāta pakāpi. 2001. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju.
1990. gadu vidū sākās sadarbība ar ASV par Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) izveidi. Mikrina vadībā un tiešā dalībā tika izstrādāta programmatūra SKS Krievijas moduļiem: Zarja (1995 – 1998), Zvezda (1995 – 2000), Pirs (1995 – 2002), Poisk (2007 – 2009 gadi) un Rassvet (2007 – 2010), Nauka (2007 – 2013). Vadības sistēmas tika izstrādātas arī Eiropas kravas kuģim ATV (1999 – 2008), sakaru pavadoņiem Jamal-100 un Jamal-200 (1994 – 2003), Zemes tālizpētes pavadonim BelKA (2004 – 2006) un Krievijas Aizsardzības ministrijas kosmiskajiem aparātiem. Ciparu vadības sistēma tika izstrādāta kravas kuģim Progress M-M un kosmosa kuģim Sojuz TMA-M (2002 – 2010).[1]
2006. gadā Jevgeņijs Mikrins kļuva par Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) korespondētājlocekli. 2007. gadā viņš kļuva par RKK Energija ģenerālkonstruktora pirmo vietnieku, 2010. gadā – par RKK Energija un kosmisko aparātu vadības un zemes vadības kompleksu sistēmu galveno konstruktoru. 2011. gadā Mikrins kļuva par KZA akadēmiķi. 2015. gadā Mikrins kļuva par RKK Energija ģenerālkonstruktoru un tika iecelts par Krievijas pilotējamo kosmisko programmu ģenerālkonstruktoru. Viņš vadīja valsts raķešu un kosmoiskās nozares Galveno konstruktoru padomi, vadīja SKS Krievijas segmenta darbu.
Jevgeņijs Mikrins ir vairāk nekā 200 zinātnisko darbu autors.[2] Kopš 2004. gada viņš bija profesors Baumana Maskavas Valsts tehniskajā universitātē. 2007. gadā Mikrins bija arī Maskavas Fizikas tehniskā institūta Kustības vadības katedras vadītājs.
2020. gada 15. aprīlī tika paziņots, ka Jevgeņijam Mikrinam ir konstatēta COVID-19 infekcija. Sākotnēji viņam klīniski simptomi neizpaudās, un viņš palika mājās pašizolācijā. Vēlāk viņam pasliktinājās veselība, un viņš tika pārvests uz slimnīcu Maskavā. 5. maijā Jevgeņijs Mikrins mira.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Космос академика Микрина Николай Кривошеин, Липецкая газета, 2013-06-03
- ↑ Биография академика РАН Евгения Микрина TASS, 2020-05-05
- ↑ Заразившийся коронавирусом генконструктор РКК «Энергия» умер в больнице lenta.ru, 2020-05-05
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Евгений Анатольевич Микрин Arhivēts 2020. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. RKK Energija
|