Zarja (SKS)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zarja, uzņemts misijas STS-88 laikā

Zarja (no krievu: Заря — "ausma") ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) pirmais modulis, kurš kosmosā tika palaists 1998. gada 20. novembrī. Modulis izgatavots Krievijā, bet to finansējusi ASV. Zarja bija pilnībā autonoms kosmiskais aparāts, kas SKS sākotnējā montāžas posmā nodrošināja elektroenerģiju, vadību, orbitalos manevrus un kalpoja kā mantu un degvielas glabātuve. Vēlāk, kad tika pievienoti citi specializētie moduļi, Zarja primārā palikusi tikai noliktavas funkcija. Sākotnējais nosaukums modulim bija Funkcionālais kravas bloks (функционально-грузовой блок jeb FGB), bet par "Zarja" tika nosaukts, jo tas simbolizēja ausmu jaunai starpvalstu sadarbībai kosmosā. Tāds nosaukums bija iecerēts arī pirmajai padomju orbitālajai stacijai Saljut-1.

Izgatavošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SKS plānošanas laikā bija paredzēts, ka Lockheed Martin izgatavos moduli Bus-1, bet Krievija piedāvāja izgatavot lētāku (220 miljoni USD pret 450 milj. USD). Tā ar ASV finansējumu modulis tika izgatavots Hruņičeva uzņēmumā no 1994. gada decembra līdz 1998. gada janvārim. Zarja ir būvēts uz TKS kosmosa kuģa bāzes. Kontrakta ietvaros izgatavoja arī identisku moduļa korpusu ("FGB-2"), kuru varētu izmantot rezerves Funkcionālā kravas bloka izgatavošanai, ja pirmo notiktu kāda avārija, vai arī cita moduļa vai autonomas orbitālās stacijas izgatavošanai.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zarja masa ir 19 300 kg, tas ir 12,55 m garš un 4,1 m diametrā tā resnākajā vietā.

Modulim ir trīs saslēgšanās porti: pa vienam abos galos un viens sānā. Vienā galā tam pievienots Zvezda modulis, bet otrā — pārejas adapters Pressurized Mating Adapter (PMA-1), kas pieslēgts pie Unity moduļa. Sānu ports sākotnēji tika izmantots kā vieta, kur pieslēgties kosmosa kuģiem Sojuz un Progress, bet vēlāk (ap 2010. gadu) tur paredzēts pievienot Multifunkcionālo laboratorijas moduli.

Zarja ir divi saules bateriju paneļi, katrs 11 m garumā un 3 m platumā, kuri var dot 3 kW elektroenergiju, ka arī 6 niķeļa kadmija akumulatori. Modulim ir 16 ārējās degvielas tvertnes, kurās var uzglabāt 6 t degvielas. Tam ir 24 lielie orientācijas dzinēji un 12 mazie dzinēji, kā arī divi lieli dzinēji orbītas maiņas manevriem.

Starts un lidojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zarja palaišana ar Proton-K

Zarja tika palaists 1998. gada 20. novembrī ar nesējraķeti Proton-K no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā. Sākotnējie orbītas parametri bija 176 km x 343 km x 51,6°. 25. novembrī orbīta tika mainīta uz 383 km x 396 km x 51,7°.

1998. gada 4. decembrī orbītā devās kosmoplāns Endeavour misijā STS-88 ar Unity moduli kravas telpā. 1998. gada 7. decembrī 02:07:00 UTC tas pieslēdzās pie Zarja moduļa. Pēc Endeavour atgriešanās uz Zemes Unity kopā ar diviem PMA palika pievienoti pie Zarja.

Sākotnēji Zarja bija problēmas ar akumulatoru uzlādes shēmām, bet tās tika atrisinātas.

Lai gan sākotnēji autonoms lidojums bija paredzēts tikai sešus mēnešus, sakarā ar Zvezda moduļa sagatavošanas aizkavēšanos, tas ieilga līdz diviem gadiem. 2000. gada 12. jūlijā ar Proton-K tika palaists Zvezda, un tas saslēdzās ar Zarja 26. jūlijā automātiskā režīmā.

2010. gada 18. maijā pie Zarja apakšējā (pret Zemi vērstā) porta pievienoja moduli Rassvet, kuru uz staciju nogādāja ar kosmoplānu Atlantis misijā STS-132. Līdz tam šo portu izmantoja kosmosa kuģu Sojuz pievienošanai.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]