Pirs (SKS)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pirs (priekšplānā) pie Zvezda moduļa

Pirs (krievu: Пирс — 'muliņš'), artikula numurs 240ГК N 1л, bija Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) krievu segmenta slūžu kamera un saslēgšanās nodalījums (sākotnējais nosaukums SO-1, krievu: Стыковочный отсек). Modulis tika palaists 2001. gada septembrī, un bija pievienots pie Zvezda moduļa.

Pie tā varēja pieslēgties kosmosa kuģi Sojuz un Progress. Pamatfunkcija modulim bija kalpot kā slūžu kamerai, no kuras kosmonauti veica iziešanu kosmosā Orlan skafandros. Tas arī nodrošina pietiekamu attālumu no stacijas bāzes moduļa kosmosa kuģu tuvošanās un saslēgšanās operācijās. Sākotnējā stacijas projektā bija paredzēts analoģisks otrs saslēgšanās nodalījums SO-2, bet 2001. gada pārplānošanas tas tika atcelts. Bez Pirs SKS amerikāņu segmentā ir otra slūžu kamera Quest. Modulis tika izgatavots Krievijas korporācijā RKK Energija

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirs tika konstruēts, maksimāli izmantojot transportkuģa Progress M konstrukciju. Kravas un degvielas nodalījumu vietā tam ir slūžu kamera. Dzinēju un iekārtu nodalījums, kas bija identisks Progress nodalījumam, tika izmantots tikai, lai nogādātu moduli uz SKS; pēc tam tas tika atvienots un novadīts no orbītas. Moduļa masa bija 2882 kg (kopā ar atvesto kravu — 3676 kg), garums 4,1 m (kopā ar saslēgšanās mezgliem — 4,9 m), diametrs 2,6 m, hermētiskās telpas tilpums 13 m³. Kopā ar Progress dzinēju nodalījumu tā masa bija 7130 kg, garums 6,4 m. Tā kā izgatavotā moduļa diametrs bija pārāk liels, lai tas ietilptu zem Progress transportēšanas raķetes (Sojuz-U) plūsmvirža, tad daļa siltumizolācijas netika uzlikta, bet sarullēta atradās līdzās; pirmajā iziešanā kosmonauti to uzlika.

Pirs modulis bija apgādāts ar diviem saslēgšanās mezgliem: vienu aktīvo un vienu pasīvo. Tam bija arī divas izejas lūkas 1000 mm diametrā, katrā lūkā bija iluminators 228 mm diametrā. Lūkas bija veramas uz iekšu, kas samazināja nodalījuma derīgo telpu, toties nodrošina hermētiskumu iekšējā spiediena dēļ. Moduļa ārpusē bija vietas diviem kravas celtņiem, kuri tika uzmontēti vēlāk. Pirs bija degvielas vadi un savienojumi, kā arī cita aparatūra, kas ļāva pārsūknēt degvielu no transportkuģa uz stacijas degvielas tvertnēm. Moduļa iekšienē bija iekārtas termoregulēšanai, sakariem, vadībai, slūžu kameras darbības nodrošināšanai, u.c. Pirs nodrošinājaa vienlaicīgu iziešanu kosmosā diviem kosmonautiem.

Starptautiskajā kosmiskajā stacijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada 14. septembrī no Baikonuras kosmodroma tika palaista nesējraķete Sojuz-U ar Progress M-SO-1 (Прогресс М-СО-1), kura derīgā krava bija Pirs modulis.

2001. gada 16. septembrī Progress M-SO-1 saslēdzās ar SKS pie Zvezda moduļa.

2001. gada 26. septembrī 15:36 UTC Progress M-SO-1 dzinēju un aparatūras nodalījums atdalījās no Pirs. Atdalīšanās notika, izmantojot piropatronas. Vēlāk 23:30 UTC kuģis tika novadīts no orbītas un sadega atmosfēras blīvajos slāņos. Pirs palika pievienots pie Zvezda moduļa.

Lai atbrīvotu vietu jaunajam Krievijas modulim Nauka, bija plānots Pirs atvienot un novadīt no orbītas. To veica ar kravas kuģi Progress MS-16. 2021. gada 26. jūlijā 10:55 UTC Pirs tika atvienots no SKS, Progress MS-16 paliekot savienotam ar Pirs. Abi aparāti iegāja Zemes atmosfērā un sadega. Nesadegušās daļas aptuveni 14:51 UTC iekrita Klusā okeāna dienvidu daļā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]