Johans Ādams Hillers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Johans Ādams Hillers
Johann Adam Hiller
Johans Ādams Hillers
Personīgā informācija
Dzimis 1728. gada 17. janvārī
Vendu Osiga, Saksija (tagad Lužicas Oseka, Karogs: Polija Polija)
Miris 1804. gada 16. jūnijā (76 gadi)
Leipciga, Saksija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Dzīves vieta Leipciga, Jelgava, Breslava
Tautība vācietis
Profesionālā informācija
Stils baroka ērģeļmūzika, klaviermūzika

Johans Ādams Hillers (vācu: Johann Adam Hiller, 1728—1804) bija vācu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs un kritiķis, vācu agrīnās operas ("dziesmuspēles") radītājs. Leipcigas Gewandhaus orķestra pirmais kapelmeistars. Kā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera galma kapelmeistars Jelgavā sacerēja pirmo sakrālo skaņdarbu, kas tulkots latviešu valodā (kantāti "Tā Simtā Dziesma").

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johans Ādams Hillers ir dzimis 1728. gada 25. decembrī Saksijas ciemā Vendu Osigā (tagad Lužicas Oseka, Zgoželecas apriņķis Polijā). 1734. gadā nomira viņa tēvs. Mācījās Gērlicas (Görlitz) ģimnāzijā (1740-1745), vēlāk Drēzdenes Krusta ģimnāzijā, kur apguva klavierspēli. 1751. gadā Hillers uzsāka studēt tieslietas Leipcigas universitātē, bet līdzekļu trūkuma dēļ tas pārtrauca un strādāja mājskolotāja darbu grāfa Brīla (von Brühl) ģimenē Drēzdenē (1754-1760). 1754. gadā Berlīnē publicēta viņa eseja Abhandlung über die Nachahmung der Natur in der Musik.

1759. gadā Hillers izveidoja pirmo vācu mūzikas laikrakstu Der musikalische Zeitvertreib un 1763. gadā vadīja Leipcigas Lielā koncerta (Leipziger Großes Koncert) programmas veidošanu. Šajā laikā Hillers sarakstīja vairākas simfonijas, baznīcas kantātes un pirmās dziesmuspēles (Singspiel). No 1766. līdz 1770. gadam viņš izdeva iknedēļas mūzikas laikrakstu Wöchentlichen Nachrichten, die Musik betreffend. 1771. gadā viņš sāka vadīt Leipcigas dziedāšanas skolu, 1775. gadā atvēra savu koncertu rīkošanas biedrību die Musikübende Gesellschaft, 1778. gadā tika iecelts par Leipcigas universitātes baznīcas Paulinerkirche kapelmeistaru. 1781. gadā viņš apmeklēja Kurzemes hercoga galmu Jelgavā, kur izveidoja galma kapellu, 1783. gadā viņā bija arī Leipcigas Jaunās baznīcas (Neukirche) kapelmeistars.

Viņa dibinātā koncertu rīkošanas biedrība sākumā rīkoja koncertus Leipcigas Karaliskajā namā (Leipziger Königshaus), bet no 1781. gada Leipcigas Gewandhaus, būdams šī vēlāk pasaulsslavenā koncernama pirmais diriģents jeb kapelmeistars.

1785. gadā Hillers atteicās no visiem amatiem Lepcigā un devās uz Kurzemi, lai ieņemtu galma kapelmeistara amatu Jelgavas galmā. Tomēr jau 1786. gadā viņš devās uz Prūsiju, kur 1786. gada 19. maijā uzveda Hendeļa oratoriju "Mesija" Berlīnes Doma baznīcā un pēc tam bija Breslavas pilsētas kapelmeistars (1787). 1789. gadā Hillers atgriezās Leipcigā un pēdējos mūža gadus viņš strādāja par kantoru Sv. Toma baznīcas korī (Thomanerchor).

Miris 1804. gada 16. jūnijā Leipcigā.

Diriģents Māris Kupčs pēc 2000. gada Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles arhīvā atrada vairākus baroka laika mūzikas nošu materiālus, starp kuriem bija arī Kurzemes hercoga kapelmeistara J. Ā. Hillera kantāte, kas ir pirmais zināmais skaņdarbs, kura teksts tulkots latviešu valodā.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstamākās dziesmuspēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lottchen am Hofe (Lotiņa galmā, 1760)
  • Der Teufel ist los (Nelabais ir vaļā, 1768)
  • Poltis, oder Das gerettete Troja (Poltis vai Izglābtā Troja, 1782)

Raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Abhandlung über die Nachahmung der Natur in der Musik. In: Historisch-kritische Beyträge zur Aufnahme der Musik, vol. 1 (Berlin, 1754)
  • Anecdoten zur Lebensgeschichte grosser Regenten und berühmter Staatsmänner (Leipzig, 1766–72)
  • Anweisung zur Singekunst in der deutschen und italienischen Sprache (Frankfurt, Leipzig, 1773)
  • Musikalisches Handbuch für die Liebhaber des Gesanges und Claviers (Leipzig, 1773)
  • Anweisung zum musikalisch-richtigen Gesange (Leipzig, 1774, 1798)
  • Exempel-Buch der Anweisung zum Singen (Leipzig, 1774)
  • Anweisung zum musikalisch-zierlichen Gesange (Leipzig, 1780)
  • Lebensbeschreibungen berühmter Musikgelehrten und Tonkünstler neuerer Zeit (Leipzig, 1784).
  • Über Metastasio und seine Werke (Leipzig, 1786)
  • Nachricht von der Aufführung des Händelschen Messias, in der Domkirche zu Berlin den 19. May 1786 (Berlin, 1786)
  • Fragmente aus Händels Messias, nebst Betrachtungen über die Aufführung Händelscher Singcompositionen"" (Leipzig, 1787)
  • Über Alt und Neu in der Musik (Leipzig, 1787)
  • Was ist wahre Kirchenmusik? (Leipzig, 1789)
  • Kurze und erleichterte Anweisung zum Singen (Leipzig, 1792)
  • Anweisung zum Violinspielen für Schulen und zum Selbstunterrichte (Leipzig, 1792)
  • Erinnerungen gegen das Melodien-Register in Freyes kleiner Lieder-Konkordanz (Leipzig, 1798)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kyoko Kawada: Studien zu den Singspielen von Johann Adam Hiller (1728–1804), diss., University of Marburg, 1969
  • Carl Naumann: Johann Adam Hiller: eine bescheidene Würdigung seiner Verdienste als Mensch, Künstler und Schulmann (Leipzig, 1804)
  • Karl Peiser: Johann Adam Hiller (Leipzig, 1894)
  • Friedrich Rochlitz: "Zum Andenken Johann Adam Hillers", in: Allgemeine musikalische Zeitung, vol. 6 (1803–4), pp. 845–58, 861–72

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māris Kupčs: "Veselīga konkurence rada kustību tai dīķītī" Indra Imbovica, laikraksts Kurzemes vārds.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]