Joldijas jūra
Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem). Šajā laikā bija samērā vēss un salīdzinoši sauss klimats. Nosaukums veidojies no gliemenes Yoldia arctica (tagad Portlandia arctica (J.E. Gray, 1824)), kas šajā periodā iekļuva jūrā no Atlantijas okeāna.
Litoloģiskais raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Joldijas jūras nogulumi Latvijas teritorijā ir konstatēti pie Ventspils un Daugavas ietekas rajonā. Tos veido zilganpelēcīgi un tumši pelēki aleirīti ar mālu un smilšu starpkārtām, kā arī smalkgraudainas smiltis. Nogulumu biezums ir 6-10 metri. Šie nogulumi uzguļ virsū Baltijas ledus ezera nogulumiem, un tos pārsedz Ancilus ezera nogulumi. Šo nogulumu augšdaļa pie Ventspils atrodas 6-20 metri zem pašreizējā jūras līmeņa, bet pie Daugavas ietekas apmēram 25 metri zem jūras līmeņa.
Paleontoloģiskais raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Jūras nogulumus raksturo Joldijas jūras sājūdens kramaļģu komplekss (104 sugas), kas pēc sastāva ir atšķirīgs, gan no Baltijas ledus ezera, gan no Ancilus ezera kramaļģu kompleksa. Šīs jūras faunu raksturo arī tur dzīvojošā gliemene Portlandia arctica. Nogulumos ir sastopamas arī saldūdens gliemeņvēžu paliekas (Candona candida, Candona neglecta, Cytherissa lacustris, Lymnocythere inopinata).
Šis ir periods, kuru raksturo holocēna IX zonas sporu-putekšņu komplekss.
Hidroloģija
[labot | labot pirmkodu]Joldijas jūras līmenis, domājams, Ventspils rajonā bija par 5 m zemāks, bet Daugavas ietekas rajonā par 15 m zemāks, kā pašlaik.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Joldijas jūras relikts
- Maps of the Baltic`s early stages with revised ages compared to Björck (1995) and calibrated to calendar years BP (angliski)
| ||||||
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |