Pāriet uz saturu

Vislas apledojums

Vikipēdijas lapa
Vislas apledojums Ziemeļeiropā un Virmas apledojums Alpos ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu

Vislas apledojums bija Eiropas pēdējais lielākais kvartāra ledus laikmeta apledojums pirms aptuveni 115 000. līdz 12 600. gadiem, kas nosaukts Vislas upes vārdā. Šo nosaukumu (vācu: Weichsel-Eiszeit) 1909. gadā ieviesa Prūsijas Ģeoloģijas biedrība. Krievijā to dēvē par Valdaja apledojumu, Alpos par Virmas apledojumu, bet Ziemeļamerikā par Viskonsinas apledojumu.

Savu maksimumu ledāju izplatība sasniedza pleistocēna epohas noslēgumā pirms apmēram 22 tūkstošiem gadu. Fenoskandijas ledusvairoga centrs virs Ziemeļeiropas sasniedza 3000 m biezumu. Ledusvairoga dienvidu perifērija atradās arī virs Latvijas, kur maksimālais ledus biezums bija 1500—2000 m virs Kurzemes, bet virs Latgales dienvidiem un Sēlijas ledāja biezums bija ap 500 m.[1]

Apledojuma posmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Agrais posms pirms 117-74 tūkstošiem gadu, kad notika ledusvairoga izveidošanās virs Skandināvijas kalniem
  • Vidus posms pirms 74-24 tūkstošiem gadu, kad ledusvairogs pārklāja visu Fenoskandiju
  • Vēlais posms pirms 24-11,6 tūkstošiem gadu, kad ledusvairoga platība sasniedza maksimālo robežu pirms 22 tūkstošiem gadu un tas sāka atkāpties

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]