Jonizācijas potenciāls
Jonizācijas potenciāls jeb jonizācijas enerģija ir minimālā enerģija, kuru pievadot atomam vai molekulai, kāds no ārējo čaulu elektroniem spēj pārvarēt potenciāla barjeru un atstāt atomu, kurš kļūst par pozitīvu jonu (katjonu). Jonizācijas potenciālu pieņemts izteikt elektronvoltos (eV). Parasti runā par tā saucamo pirmo jonizācijas potenciālu, kas ir neitrāla, neierosināta atoma jonizācijas potenciāls. Daudzelektronu atomiem iespējami arī otrais, trešais un tālāki jonizācijas potenciāli, kas raksturo elektronu atraušanos no katjoniem ar lādiņu +1, +2 utt.
Jonizācijas potenciāls ir viens no galvenajiem atoma raksturlielumiem, kas lielā mērā nosaka atoma ķīmiskās īpašības — tā veidoto saišu dabu un stiprumu. Jonizācijas potenciāls atkarīgs no atoma kodola lādiņa, kurš nosaka atoma elektronu skaitu un izvietojumu atomā, un atoma efektīvā rādiusa.
Lielākie pirmie jonizācijas potenciāli ir inertajām gāzēm, jo to atomos ārējās elektronu čaulas ir aizpildītas, un šo stabilo konfigurāciju izjaukšana ir enerģētiski neizdevīga. Savukārt mazākie — sārmu metāliem, jo tie viegli atdod savu vienīgo vērtības elektronu, veidojot katjonu ar aizpildītu ārējo elektronu čaulu. Taču otrais jonizācijas potenciāls šiem elementiem krasi pieaug, jo šajā gadījumā elektrons jāatrauj no pabeigtās elektronu čaulas.[1]
Elements | Pirmais jonizācijas potenciāls | Otrais jonizācijas potenciāls | Trešais jonizācijas potenciāls | Ceturtais jonizācijas potenciāls | Piektais jonizācijas potenciāls | Sestais jonizācijas potenciāls | Septītais jonizācijas potenciāls |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Na | 496 | 4560 | |||||
Mg | 738 | 1450 | 7730 | ||||
Al | 577 | 1816 | 2881 | 11600 | |||
Si | 786 | 1577 | 3228 | 4354 | 16100 | ||
P | 1060 | 1890 | 2905 | 4950 | 6270 | 21200 | |
S | 999,6 | 2260 | 3375 | 4565 | 6950 | 8490 | 27107 |
Cl | 1256 | 2295 | 3850 | 5160 | 6560 | 9360 | 11000 |
Ar | 1520 | 2665 | 3945 | 5770 | 7230 | 8780 | 12000 |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 29. lpp.
|