Jorubi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jorubi
Yorùbá
Fire carrier.jpg
Jorubu ugunsnesējs Ejo festivālā Lagosā
Visi iedzīvotāji
ap 40 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Nigērija Nigērija (36 milj.)
Karogs: Benina Benina (1,2 milj.)
Karogs: Gana Gana (0,4 milj.)
Valodas
jorubu valoda
angļu valoda
franču valoda
Reliģijas
kristieši (60%), musulmaņi (30%)

Jorubi (pašnosaukums: Àwọ̀n ọ́mọ́ Yorùbá) ir viena no Āfrikas tautām, kas apdzīvo Beninas līča piekrasti Nigērijā un Beninā.[1] Kompakti apdzīvo Nigērijas dienvidrietumus, tā saukto Jorubalendu un Beninas dienvidus. Jorubi ir dominējošā tauta septiņos Nigērijas štatos: Ojo, Ogunā, Lagosā, Ondo, Osunā, Ekiti un Kvarā. Beninā jorubi ir trešā lielākā tauta, kur veido 12% no iedzīvotāju kopskaita, bet Nigērijā tā ir otra lielākā etniskā grupa pēc hausiem, veidojot ap 21% no iedzīvotāju kopskaita. Relatīvi nelielas jorubu grupas dzīvo Ganā, Togo, Kotdivuārā, kā arī diasporā ASV, Apvienotajā Karaliste, Kanādā un citur. Runā jorubu valodā, liela daļa bilingvāli angļu (Nigērijā) un franču (Beninā) valodā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau senatnē jorubiem bija vairāki kultūras un valstiski veidojumi. Senās Ifes pilsētas izcelsme pēc arheoloģiskajiem izrakumiem datējama ap 600. gadu p.m.ē. Līdz pat mūsdienām Ife tiek uzskatīta par jorubu svēto pilsētu. Kā ievērojama valsts Ife pastāvēja no 1100. līdz 1700. gadam. Ziemeļrietumos no Ifes 18.—19. gadsimtā pastāvēja Ojo karaliste. Pēc Sokoto kalifāta iebrukuma 18. gadsimta vidū jorubu valstis panīka, un to starpā izcēlās pilsoņu karš, kā rezultātā ievērojams daudzums jorubu tika pakļauti vergu tirdzniecībai un izvesti uz Ameriku. 1882. gadā briti pakļāva jorubu teritorijas, nodibinot protektorātu. 1960. gadā, Nigērijai iegūstot neatkarību, jorubu zemes iekļāvās Nigērijas federācijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 311. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]