Togo

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Togo Republika
République Togolaise
Togo karogs Togo ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSalut à toi, pays de nos aïeux
Location of Togo
Togo atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Lome
6°07′N 1°13′E / 6.117°N 1.217°E / 6.117; 1.217
Valsts valodas franču valoda
Etniskās grupas  eve - 47%
kabje - 22%
gurmi - 14%
Valdība Republika
 -  Prezidents Fors Gnasingbe
 -  Premjerministrs Komi Seloms Klasū
Neatkarība
 -  no Francijas 1960. gada 27. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 56 785 km² (125.)
 -  Ūdens (%) 4,2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 7 154 237 (101.)
 -  Blīvums 125.9/km² (93.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā 6,190 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 1096 
Džini koef. (2011) 39,3 (vidējs
HDI (2007)  (0,459 zems) (159.)
Valūta Rietumāfrikas CFA franks (XOF)
Laika josla GMT (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+0)
Interneta domēns .tg
ISO 3166-1 kods 768 / TGO / TG
Tālsarunu kods +228

Togo (franču: Togo), oficiāli Togo Republika (franču: République Togolaise), ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar Ganu, ziemeļos ar Burkinafaso, austrumos ar Beninu. Dienvidos Togo krastus apskalo Gvinejas līcis. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Lome. Togo ir apmēram 57 000 kvadrātkilometru liela, līdz ar to tā ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. 2013. gadā to apdzīvoja vairāk kā 7 miljoni iedzīvotāju.

Togo ir viena no ANO, Āfrikas savienības un Frankofonijas loceklēm. Togo galvenās eksportpreces ir kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosfors.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie eiropieši Togo ieradās ap 15. gadsimtu. Līdz tam laikam, mūsdienu Togo teritorijā mājoja trīs etniskās grupas – eve, mina un gini. 16. gadsimtā Togo ieradās portugāļi un eiropieši aizvien vairāk sāka apgūt piekrasti, izveidojot vergu tirdzniecības bāzi, dēļ kuras Togo ieguva nosaukumu „Vergu krasts”.

1884. gadā kontroli par Togo teritoriju ieguva Vācijas impērija, kas vispirms nodibināja protektorātu piejūras rajonā, bet pēc tam pakāpeniski ieguva kontroli arī pār iekšzemi, izveidojot Togolandes koloniju.

Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gadā Togolandē iebruka britu un franču karavīri un pēc kara Togolande, saskaņā ar Tautu Savienības mandātu, tika sadalīta starp šīm divām valstīm. Pēc Otrā pasaules kara šīs stāvoklis nemainījās. 1956. gadā Britu Togolande nobalsoja par pievienošanos Ganai, bet franču daļa kā Togo Republika pasludināja neatkarību 1960. gada 27. aprīlī.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Togo ir šaura un maza valsts Āfrikas rietumos, kuras ziemeļos plešas savannas, taču valsts centrālajā daļā dominē kalni. Togo dienvidos plešas plato, kas piekrastē pārtop līdzenumā ar plašām lagūnām un purviem. Centrālajā daļā atrodas arī valsts augstākā virsotne – Agū kalns, kura augstums sasniedz 986 metrus virs jūras līmeņa.

Togo ir sadalīta piecos reģionos, kuri tālāk sadalās 30 prefektūrās un vienā komūnā.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Togo valda tropu klimats ar vidējo gaisa temperatūru 27 °C un 30 °C – ziemeļu reģionos. Kopumā klimats šeit ir sauss un savannām raksturīgs. Valsts dienvidos ir pat divas lietus sezonas, lai arī vidējas gada nokrišņu daudzums nav sevišķi liels.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tautas skaitīšanas datiem 2010. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 6 191 155. Summārais dzimstības koeficients bija 4,8.

Kopumā Togo dzīvo vairāk kā 45 etniskās grupas. Lielākā no tām ir eve, kuri no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda 21% un pārsvarā dzīvo valsts dienvidos. Kabje ar 22% un gurmi ar 14% galvenokārt dzīvo valsts ziemeļos.

Oficiālā valoda Togo ir franču valoda.

Lielākā daļa no iedzīvotājiem jeb 51% pieder pie vietējo tradicionālo reliģiju sekotājiem. 29% ir kristieši, bet 20% ir musulmaņi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]