Pāriet uz saturu

Kotdivuāra

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Kotdivuāras Republika
République de Côte d'Ivoire
Kotdivuāras Republikas karogs Kotdivuāras Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: Vienotība, disciplīna un darbs (tulkojums)
Himna: L'Abidjanaise
Location of Côte d'Ivoire
Location of Côte d'Ivoire
Galvaspilsēta

6°51′N 5°18′W / 6.850°N 5.300°W / 6.850; -5.300
Lielākā pilsēta Abidžana
Valsts valodas franču valoda
Valdība Unitāra prezidentālā republika
 -  Prezidents Alasans Uatara
 -  Premjerministrs Robert Beugré Mambé
Neatkarība no Francijas 
 -  Datums 1960. gada 7. augustā 
Platība
 -  Kopā 322 462 km² (68.)
 -  Ūdens (%) 1,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2024. gadā 29 981 758[1] (49.)
 -  Blīvums 97,7/km² (139.)
IKP (PPP) 2023. gada aprēķins
 -  Kopā $202,647 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $6960 
Džini koef. (2021) 35,3 (vidējs) 
TAI (2023) ▲ 0,582 (vidējs) (157)
Valūta Rietumāfrikas franks (XOF)
Laika josla GMT (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+0)
Interneta domēns .ci
ISO 3166-1 kods 384 / CIV / CI
Tālsarunu kods +225

Kotdivuāras Republika (franču: république de Côte d'Ivoire), vēsturiski arī Ziloņkaula Krasts, ir suverēna valsts Rietumāfrikā, kas atrodas pie Gvinejas līča Atlantijas okeāna piekrastē. Tā austrumos robežojas ar Ganu, rietumos ar Libēriju un Gvineju, kā arī ziemeļos ar Mali un Burkinafaso. Kotdivuāras platība ir 322 462 km², bet 2024. gadā iedzīvotāju skaits bija 29,98 miljoni.[1] Valsts teritorija dienvidos ietver piekrastes lagūnu joslas un tropiskos lietusmežus, savukārt ziemeļos dominē savannas ainavas, kas nosaka atšķirīgus klimatiskos un saimnieciskos apstākļus. Kotdivuāra ir pazīstama ar izteiktu etnisko un kultūras daudzveidību, bagātiem dabas resursiem un būtisku lomu Rietumāfrikas reģiona saimniecībā. Tā ir viena no ietekmīgākajām frankofonajām valstīm Āfrikā, un tās politiskā, saimniecības un kultūras attīstība ietekmē plašāku Rietumāfrikas telpu. Valsts ir pasaulē vadošā kakao pupiņu ražotāja un piegādātāja, un kakao eksports ir stratēģiski nozīmīgs gan nacionālajai saimniecībai, gan globālajām pārtikas izejvielu ķēdēm.[2]

Politiski Kotdivuāra ir prezidentāla republika, kurā izpildvara konstitucionāli koncentrēta prezidenta institūcijā; mūsdienu valsts iekārta balstās uz 2016. gada konstitūciju. Neatkarību no Francijas valsts ieguva 1960. gada 7. augustā, pēc kā sekojuši gan ilgstoši stabilitātes periodi, gan nopietni politiski satricinājumi un konflikti, īpaši 21. gadsimta sākumā. Pašlaik Kotdivuāra ir starptautiski atzīta, suverēna valsts un aktīva starptautiskās sabiedrības dalībniece. Kopš 1960. gada 20. septembra starptautiskajās attiecībās Kotdivuāra ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts[3] un aktīvi piedalās reģionālās integrācijas struktūrās, tostarp ECOWAS un Rietumāfrikas Ekonomikas un monetārajā savienībā (UEMOA/WAEMU), kuras ietvaros tiek lietots Rietumāfrikas franks (XOF).[4][5] Informējot ANO, valsts ir norādījusi, ka tās nosaukums starptautiskajā apritē lietojams franču formā Côte d’Ivoire.[6]

Konstitucionālā (oficiālā) galvaspilsēta ir Jamusukro, savukārt Abidžana ir lielākā pilsēta un valsts galvenais ekonomiskais, finanšu un faktiskais administratīvais centrs. Reģionālajā kontekstā Kotdivuāra tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Rietumāfrikas saimniecības un transporta mezgliem. Tās ekonomiskā ietekme, lauksaimniecības eksports un pakalpojumu sektors reģionā padara valsti par svarīgu stabilitātes un attīstības faktoru.

Nosaukums un etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Kotdivuāra nosaukuma un etimoloģijas pamats ir franču valodas forma Côte d’Ivoire, kas burtiski nozīmē “Ziloņkaula krasts”. Šis apzīmējums radās 15.–17. gadsimtā (dažos avotos precizēts kā 15.–16. gadsimts) Eiropas jūrasbraucēju un tirgotāju lietojumā un atspoguļoja Rietumāfrikas piekrastes reģiona nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā, jo īpaši ziloņkaula (ziloņu ilkņu) eksportā. Piekrastes nosaukšana pēc galvenajām tirdzniecības precēm bija raksturīga Eiropas kartogrāfijas un jūrniecības tradīcija; vēsturiskajā slānī bieži minēts arī portugāļu apzīmējums Costa do Marfim (“Ziloņkaula krasts”), kas vēlāk franču kartogrāfijā nostiprinājās kā Côte d’Ivoire. Sākotnēji šis nosaukums tika lietots kā ģeogrāfisks reģiona apzīmējums, bet koloniālajā periodā tas nostiprinājās kā politiskas vienības nosaukums. Starptautiskajā praksē Kotdivuāra ieņem īpašu vietu ar to, ka valsts valdība ir noteikusi oficiālu prasību lietot nosaukumu Côte d’Ivoire bez tulkojuma visās valodās un starptautiskajos dokumentos. Šis lēmums tika pieņemts 1985. gadā, lai nodrošinātu vienotu nosaukuma lietojumu diplomātiskajā, juridiskajā un institucionālajā vidē neatkarīgi no valodu tradīcijām.[6] Apvienoto Nāciju Organizācijā un citās starptautiskajās struktūrās šī prasība ir fiksēta ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu dokumentācijā, un tā atspoguļojas arī starptautiskajos standartizācijas avotos, piemēram, ISO valstu nosaukumu ierakstos, kur kā oficiālais īsais nosaukums tiek lietots Côte d’Ivoire, nevis tulkotie eksonīmi. Taču šis lūgums bieži tiek ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo nosaukumu (Ivory Coast).[7] Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu "Kotdivuāra", kā to dara arī FIFA, SOK, Encyclopædia Britannica tiešsaistes versijā[8] un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība.[9] Līdzīga situācija vērojama arī citās valodās, piemēram, vācu Elfenbeinküste vai spāņu Costa de Marfil.

Latviešu valodā tradicionāli un mūsdienās visbiežāk tiek lietots nosaukums Kotdivuāra, kas ir franču Côte d’Ivoire fonētiski un ortogrāfiski pielāgots atveidojums un ir nostiprinājies ģeogrāfiskajā, enciklopēdiskajā un plašsaziņas līdzekļu lietojumā. Paralēli vēsturiski ir sastopams arī tulkotais nosaukums Ziloņkaula Krasts.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Politiskie veidojumi Kotdivuāras teritorijā pirms eiropiešu kolonizācijas
1850. ɡada Gvinejas līča piekrastes karte ar Ziloņkaula krasta (Ivory Coast) koloniju.

Kotdivuāras teritorijā pirms eiropiešu kolonizācijas pastāvēja daudzveidīgas sabiedrības un politiskie veidojumi, kuru attīstību noteica migrācijas procesi un iesaiste Rietumāfrikas tirdzniecības ceļos. Reģionā dzīvoja vairākas etniskās grupas, tostarp akani, mandi, kru un voltu tautas.[10] Ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā nozīmīga loma bija savannu valstu un tirgus centru tīklam, piemēram, Kongas valsts kā djulu tirgotāju veidots savannas tirdzniecības un politiskais centrs, kas pastāvēja līdz 1897. gadam, savukārt piekrastes un mežainajās zonās veidojās akanu un citu etnolingvistisko grupu politiskās struktūras — ciemu apvienības, virsvaldības, virsaišu pārvaldītas teritorijas un lokālas “karalistes”.[11] Šo sabiedrību saimniecība balstījās uz lauksaimniecību, amatniecību un tirdzniecību; reģiona saimniecību ietekmēja starpreģionu apmaiņa ar zeltu, kola riekstiem un citām precēm, bet piekrastē arī agrīnie kontakti ar Eiropas tirgotājiem. Koloniālais periods aizsākās 19. gadsimta beigās, kad tā dēvētās Āfrikas sadalīšanas kontekstā Francija pakāpeniski nostiprināja kontroli pār piekrasti un iekšzemi. 1893. gadā Kotdivuāra tika pasludināta par Francijas koloniju, un no 1904. līdz 1958. gadam tā bija Franču Rietumāfrikas federācijas sastāvdaļa.[10] Koloniālās varas nostiprināšanu pavadīja militāra okupācija un “pacifikācija”, robežu noteikšana, kā arī vietējās pretestības apspiešana, tostarp sacelšanās pret nodokļiem un piespiedu darbu.[10] Koloniālā administrācija ieviesa centralizētu pārvaldi un uz eksportu orientētu saimniecību. 20. gadsimta sākumā pieauga lauksaimniecības kultūru, īpaši kakao un kafijas, audzēšana, kas būtiski ietekmēja vietējo sabiedrību struktūru, zemes īpašuma attiecības un demogrāfiju un vēlāk kļuva par valsts saimniecības pamatu.

Otrā pasaules kara un pēckara dekolonizācijas laikā pastiprinājās politiskā mobilizācija. Par nozīmīgāko politisko līderi kļuva Fēlikss Ufuē‑Boanjī, kurš spēlēja centrālu lomu ceļā uz neatkarību. 1960. gada 7. augustā Kotdivuāra kļuva par neatkarīgu republiku, un Ufuē-Boanjī kļuva par tās pirmo prezidentu. Viņa valdīšanas laikā valsts vairākas desmitgades saglabāja relatīvu politisko stabilitāti un piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi, kas balstījās uz lauksaimniecības eksportu un ciešām politiskajām un ekonomiskajām saitēm ar Franciju. Šis posms bieži tiek raksturots kā “Kotdivuāras ekonomiskais brīnums”, lai gan to pavadīja arī autoritāras pārvaldes iezīmes un politiskās konkurences ierobežojumi.

Pēc Ufuē-Boanjī nāves 1993. gadā politiskā stabilitāte mazinājās. Valsti skāra ekonomiskas grūtības, 1999. gadā notika militārs apvērsums, bet 2002. gada septembrī neveiksmīgs apvērsuma mēģinājums pārauga bruņotā konfliktā, kas faktiski sašķēla valsti — ziemeļos varu pārņēma sacelšanās spēki, bet dienvidos saglabājās valdības kontrole.[12] Konfliktam bija arī starptautiska dimensija — UNOCI (Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas misija Kotdivuārā), kas tika izveidota 2004. gadā un darbojās līdz 2017. gadam, atbalstot miera vienošanos īstenošanu un politisko stabilizāciju. Būtiska krīze atkārtojās pēc 2010. gada prezidenta vēlēšanām, kad strīdi par rezultātu pārauga politiski militārā konfrontācijā 2010.–2011. gadā. Pēckrīzes periodā Kotdivuāra pakāpeniski atjaunoja valsts institūciju darbību un ekonomisko izaugsmi. Tika īstenotas institucionālas reformas, tostarp pieņemta 2016. gada konstitūcija (grozīta 2020. gadā), kas nostiprināja mūsdienu politisko ietvaru. Pēdējās desmitgadēs valsts ir atguvusi stabilitāti un nostiprinājusi savu pozīciju kā viens no nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un politiskajiem centriem Rietumāfrikā.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Kotdivuāra atrodas Rietumāfrikas dienvidu daļā pie Gvinejas līča Atlantijas okeāna piekrastē. Tā robežojas ar Ganu austrumos, Mali un Burkinafaso ziemeļos, Gvineju ziemeļrietumos un Libēriju dienvidrietumos; dienvidos valstij ir jūras piekraste. Šāds novietojums nosaka Kotdivuāras lomu kā savienojošam reģionam starp Rietumāfrikas piekrasti un iekšzemi, veicinot tirdzniecības un kultūras kontaktus. Piekrastes joslai raksturīgas lagūnas (īpaši austrumu daļā), un kuģošanai piekļuve vēsturiski daudzviet bijusi apgrūtināta spēcīgo viļņu un garenas zemūdens smilšu sēkļa (barjeras) dēļ.

Kotdivuāras topogrāfiskā karte

Reljefs pārsvarā ir lēzeni viļņots, un zemes virsma pakāpeniski paceļas, virzoties no piekrastes uz iekšzemi. Dienvidos dominē zemi piekrastes līdzenumi ar lagūnām un smilšainām piekrastēm, kas centrālajā daļā pāriet plakankalnes joslā. Ziemeļos reljefs kļūst sausāks un atklātāks, veidojot savannas plakankalni, kas daudzviet atrodas ap ~300 m virs jūras līmeņa. Rietumu pierobežā reljefu nosaka kalnu grēdas; tur atrodas arī valsts augstākais punkts — Nimbas kalns, 1752 m vjl., triju valstu (Kotdivuāras, Gvinejas un Libērijas) robežpunktā, teritorijā, kas ietilpst Mount Nimba Strict Nature Reserve aizsargājamajā kompleksā. Upju tīkls ir nozīmīgs reljefa elements un dabas resurss; svarīgākās upes ir Bandama, Komoē un Sassandra, kas nosaka noteci no iekšzemes uz Atlantijas okeānu.

Klimats pārsvarā ir tropisks, taču būtiski atšķiras starp valsts dienvidiem un ziemeļiem. Dienvidu piekrastē valda mitrs subekvatoriālais klimats ar augstu gaisa mitrumu un divām lietus sezonām gadā; tas veicina tropisko lietusmežu izplatību. Centrālajā daļā klimats ir pārejas tipa, savukārt ziemeļos dominē tropiskais savannas klimats ar izteiktu sausuma periodu. Pēc Kepena klimata klasifikācijas valstī sastopamas tropu lietusmežu (Af), tropu musonu (Am) un tropu savannas (Aw/As) klimata zonas. Ziemeļu un centrālajās daļās sausā sezona parasti ilgst aptuveni no novembra līdz martam; šajā laikā (īpaši decembrī–februārī) bieži pūš sausais ziemeļaustrumu vējš harmatans. Ziemeļos parasti ir viena lietus sezona (aptuveni aprīlis–oktobris) ar gada nokrišņu summu ap 1100–1500 mm (atkarībā no reģiona), savukārt dienvidos, uz dienvidiem no ~8° Z platuma, biežāk novēro divas lietus sezonas. Piekrastē nokrišņi ir lielāki, piemēram, Abidžanas apvidū ap 1900 mm gadā, temperatūra gada griezumā svārstās salīdzinoši maz, bet rietumu kalnu rajonos nokrišņi var būt ļoti augsti un sausā sezona vietām ir vāji izteikta.

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Oficiālā valsts valoda ir franču, bet apmēram 70 vietējās valodas pieder pie Nigēras-Kongo valodu saimes. Lielākā etniskā grupa valstī ir akani (42,1%). Galvenās reliģijas Kotdivuārā ir islāms (38,6 %), kristietība (pārsvarā katoļticība) 32,6% un tradicionālās reliģijas (25%). Musulmaņi apdzīvo valsts ziemeļu, bet kristieši — dienvidu daļu.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Cote d'Ivoire». cia.gov (angļu). The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 5. decembrī. Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.
  2. ↑ «Building a resilient cocoa culture in Côte d’Ivoire». fao.org. FAO. Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.
  3. ↑ «Member States». un.org. United Nations. Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.
  4. ↑ «Member States». ecowas.int (angļu). Economic Community of West African States.
  5. ↑ «History of the CFA franc». bceao.int (angļu). BCEAO. Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.
  6. 1 2 «REPORT OF THE UNITED NATIONS GROUP OF EXPERTS ON GEOGRAPHICAL NAMES ON THE WORK OF ITS TWELFTH SESSION». unstats.un.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.
  7. ↑ «Country profile: Ivory Coast». BBC News. 2010. gada 24. februāris. Skatīts: 2010. gada 30. aprīlis.
  8. ↑ «Cote d'Ivoire – Encyclopedia – Britannica Online Encyclopedia». Britannica.com. Skatīts: 2010. gada 20. jūnijs.
  9. ↑ «Places Directory – Facts, Travel Videos, Flags, Photos – National Geographic». nationalgeographic.com. 2008. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2010. gada 20. jūnijs.
  10. 1 2 3 «History of Côte d’Ivoire». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.
  11. ↑ «Côte d’Ivoire in History: Precolonial kingdoms». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britanica. Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.
  12. ↑ «Côte d’Ivoire in History: Côte d’Ivoire since independence». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 27. decembrī.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kotdivuāra&oldid=4421685"