Jozefs Heinrihs fon der Borhs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jozefs Heinrihs fon der Borhs
Josef Heinrich von der Borch
Personīgā informācija
Dzimis 1751. gads
Miris 1835. gadā
Bērni Mihaels Jozefs Borhs (1806–1881)

Jozefs Heinrihs fon der Borhs (vācu: Josef Heinrich von der Borch, poļu: Józef Henryk Borch; 1751–1835) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1779–1835). Maltas ordeņa komandors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1751. vai arī 1764. gadā[1] Varakļānu muižā Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīra grāfa Johana fon der Borha (1713–1780) un viņa sievas Ludvikas Annas, dzimušas fon Zībergas (1725–1788), ģimenē. Preiļu muižas īpašnieks no 1779. gada. Ap 1790. gadu apprecēja Annu Bohomolecu. Bija Ludzas stārasts (starosta lucyński) un Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty). Krievijas impērijas ķeizara Pāvela I valdīšanas laikā pēc 1797. gada Jozefs Borhs kļuva par vienu no Maltas ordeņa Krievijas priorijas komandoriem un no 1806. gada veica vērienīgus jaunas pils celtniecības darbus. Miris 1835. gadā. Preiļu muižu mantoja viņa dēls Mihaels Jozefs Borhs (1806–1881).[2]

Jozefam Borham piederēja liela bibliotēka, kuru mantoja viņa dēls Mihaels, vēlāk mazdēls Eizebijs. Preiļu īpašnieku Borhu bibliotēkas daļu 19.gadsimta 2.pusē nopirka Biržu grāfs Jonass Tiškēvičs. 2007.–2008. gadā Preiļu muižas kapelā notika arheoloģiskie izrakumi, ko vadīja arheoloģe Antonija Vilcāne. Kapelas pagrabstāvā, kurā grāfs bija ierīkojis kapenes ģimenes locekļu apbedīšanai, sapostītā apbedījumā tika uzietas grezna tērpa paliekas – ar brokāta diegiem izšūta mundiera priekšpuses detaļas, apkakles un manšetes fragmenti, kas piederējušas Jozefam Henriham Borham.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. sejm-wielki.pl
  2. «Mihaels Jozefs Borhs (1806–1881)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 17. martā.
  3. «Borhu vestīte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 17. martā.