Viņas brālis Lāšs arī ir bijis biatlonists un distanču slēpotājs, tāpat pārstāvējis Norvēģijas izlasi un arī izcīnīja medaļu Vankūveras olimpiskajās spēlēs.
Septiņu gadu vecumā sākusi trenēties distanču slēpošanā, 1991. gadā pievērsusies biatlonam.[3] T. Bergere ir dažāda vecuma Norvēģijas biatlona izlašu dalībniece kopš 1999. gada, Pasaules kausa posmos startē kopš 2001. gada. Šo gadu laikā ir vairāk nekā 40 reizes ierindojusies Pasaules kausu posmu pirmajā trijniekā, tai skaitā izcīnījusi 20 uzvaras.
Ziemas olimpiskajās spēlēs debitēja 2006. gadā Turīnā. Karjeras nozīmīgākā uzvara tika sasniegta nākamajās Olimpiskajās spēlēs: 2010. gada Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja uzvaru 15 km klasiskā biatlona distancē. Šī uzvara bija 100. zelta medaļa Norvēģijai visu ziemas olimpisko spēļu vēsturē,[4] kā arī pirmā olimpiskā zelta medaļa Norvēģijai sieviešu biatlona sacensībās.
Pasaules čempionātos izcīnījusi 8 zelta medaļas un 10 citu kalumu medaļas, kas padara T. Bergeri par vienu no vistitulētākajām biatlonistēm sporta veida vēsturē. Par veiksmīgāko čempionātu T. Bergeres karjerā kļuva 2013. gada Pasaules čempionāts biatlonāNove Mesto Morāvijā, kur viņa izcīnīja četras zelta un divas sudraba medaļas sešās distancēs. Viņa uzvarēja 2012.—2013. gada sezonas Pasaules kausa kopvērtējumā.
2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja zeltu Norvēģijas jauktās stafetes komandas sastāvā un sudrabu iedzīšanā. Sākotnēji ieguva bronzu Norvēģijas sieviešu stafetes komandas sastāvā, kas vēlāk pēc Krievijas komandas diskvalifikācijas par dopinga pārkāpumu tika aizstāta ar sudraba medaļu.
Pēc 2013.—2014. gada sezonas beidza sportistes karjeru.[5] 2013.—2014. gada sezonas beigās sākotnēji kopvērtējumā ierindojās 2. vietā aiz Kaisas Mekereinenas, bet vēlāk krievu biatlonistes Olgas Zaicevas rezultāti tika anulēti dopinga pārkāpumu dēļ, pēc atkārtotiem aprēķiniem vairāk punktu dodot Bergerei. 2021. gada decembrī Starptautiskā Biatlona savienība nolēma titulu piešķirt abām sportistēm.[6]