Juris Boiko

Juris Boiko
Dzimis	1954. gada 13. decembrī KPFSR (tagad Krievija)
Miris	2002. gada 24. septembrī (47 gadu vecumā) Dārziņi, Rīga Latvija
Tautība	latvietis
Nozares	literatūra, mūzika, māksla
Mākslas virziens	avangardisms, postmodernisms

Juris Boiko (dzimis 1954. gada 13. decembrī, miris 2002. gada 24. septembrī) bija literāts, instalāciju, video un performances mākslinieks, pazīstams kā grupas "NSRD" loceklis.

Biogrāfija

Dzimis ceļu būvnieka un tehniķes ģimenē KPFSR Amūras apgabalā, viņa brālis ir etnomuzikologs Mārtiņš Boiko (1960). Viņš beidza Rīgas 5. vidusskolu (1973), mācījās zīmēšanu pie Anša Stundas un gleznošanu pie Birutas Delles. 1982. gadā kopā ar Hardiju Lediņu nodibināja grupu "NSRD", rakstīja tai dziesmu tekstus, piedalījās tās koncertos un performancēs ("Dr. Enesera binokulāro deju kursi", 1987), akcijās ("Gājiens un Bolderāju", 1980-1987), nodarbojās ar videomākslu ("Transwelt/Transzeit", 1986; "Aisberga ilgas/Vulkāna sapņi", 1987).

1990. gados pievērsās individuāliem starpdisciplināriem mākslas projektiem, piemēram, videoinstalācijām ("Sālspūtējs", 1990; "2x4 Endija Vorhola portreti", 1992, "29 pašportreti", 1994), darbojās fotogrāfijā (cikls "Stiklu sālsezeri", 1998) un datorgrafikā ("Skaņas", 2001), bija arī izstāžu kurators, publicēja rakstus par mākslu.

Pēdējos dzīves gadus pavadīja Ogrē, miris 2002. gada 24. septembrī netālu no savas vasarnīcas Dārziņos. Apbedīts Matīsa kapos.

Darbi

J. Boiko sarakstītie dzejoļi un dziesmu teksti daļēji apkopoti krājumā "Dziesmas un dzejas" (2000, "Preses nama" konkursa godalga). Kopā ar H. Lediņu sarakstītais absurda romāns "ZUN" publicēts grāmatā 2005. gadā. Atdzejojis no vācu valodas, izdota Georga Trākla dzejas izlase (1992) un Angelusa Silēziusa grāmata "Ķerubu ceļinieks" (2004). Izdota J. Boiko un H. Lediņa dzejoļu izlase bērniem "Ūdenslīdējs" (2016).