Juris Silovs (vieglatlēts)
- Šis raksts ir par vieglatlētu. Par citiem cilvēkiem ar vārdu Juris Silovs skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimis |
1950. gada 30. augustā Krāslava, Latvijas PSR, PSRS | |||||||||||||||||||||||||
Miris | 2018. gada 28. septembrī (68 gadu vecumā) | |||||||||||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | PSRS | |||||||||||||||||||||||||
Augums | 176 cm[1] | |||||||||||||||||||||||||
Svars | 78 kg[1] | |||||||||||||||||||||||||
Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||
Sporta veids | vieglatlētika | |||||||||||||||||||||||||
Disciplīna | Sprinta distances | |||||||||||||||||||||||||
Klubs | "Vārpa", ASK | |||||||||||||||||||||||||
Treneris | Imants Liepiņš, Nikolajs Politiko | |||||||||||||||||||||||||
Dalība sacensībās | ||||||||||||||||||||||||||
Dalība OS | 2 (1972, 1976) | |||||||||||||||||||||||||
Personiskie rekordi | ||||||||||||||||||||||||||
100 m | 10,33 s (1973) | |||||||||||||||||||||||||
100 m | 10,1 s (1974 — RH) | |||||||||||||||||||||||||
200 m | 21,3 s (1973) | |||||||||||||||||||||||||
Medaļas
|
Juris Silovs (dzimis 1950. gada 30. augustā Krāslavā, miris 2018. gada 28. septembrī) bija Latvijas vieglatlēts, startēja sprinta distancēs. Pārstāvēja PSRS komandu, kuras dalībnieks bija no 1970. līdz 1978. gadam.[2]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tēvs bijis galdnieks, māte strādāja pilsētas izpildu komitejā.[2] 1971. gadā apprecējies ar Tatjanu, ir meita Jūlija.[1] Izglītību ieguvis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā.[3]
Pēc sportista karjeras beigām sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību — sabiedriskās ēdināšanas jomā.[1] 2006. gadā startējis 9. Saeimas vēlēšanās no partijas "Dzimtene" saraksta, tomēr Saeimā netika ievēlēts.[4]
Miris 2018. gada 28. septembrī.[5]
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar sportu sācis nodarboties 1965. gadā Krāslvā pie V. Skerškāna.[3] 1968. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur sāka trenēties pie tālaika vadošā sprinteru un lēcēju trenera Imanta Liepiņa.[3][6] PSRS izlasē ar viņu strādājis Nikolajs Politiko.[2]
Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1972, 1976). 1972. gadā Minhenē viņš PSRS sastāvā izcīnīja sudraba medaļu 4×100 m stafetē. Starts Minhenē bija Silova pirmais starts ārzemēs un debija PSRS izlasē.[3] Uz Minhenes Olimpiskajām spēlēm viņš tika paņemts kā rezervists, tomēr tika iekļauts stafetes komandā, kad viens no pamatsastāva dalībniekiem Atamass individuālajās sacensībās guva traumu.[6] Finālā sasniegtais rezultāts 38,50 s bija jauns PSRS rekords.[7] Pēc četriem gadiem Monreālā šajā distancē tika izcīnīta bronzas medaļa. Vēl 1976. gadā viņš startēja individuālajā 100 m distancē, kur nepārvarēja pirmo kārtu (priekšacīkstēs — 10,7 s). Abās Olimpiskajās spēlēs veicis trešo posmu.[2]
1973. gada Universiādē Maskavā J. Silovs izcīnīja uzvaru 100 m distancē ar 10,37 sekundēm, pusfinālā viņš distanci veica 10,33 sekundēs. Vēl Universiādē ir izcīnījis divas zelta (1975, 1977) un vienu sudraba (1973) medaļu 4×100 m stafetē PSRS komandas sastāvā.[7] 1974. gada Eiropas čempionātā telpās 60 m distancē sportists ieņēma 5. vietu ar rezultātu 6,68 s. 1974. gada Eiropas čempionātā sportists izcīnīja divas 4. vietas: individuālajā 100 m distancē (10,35 s) un 4×100 m stafetē.
Divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes ir izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu: 100 m (1968, 1970, 1971, 1979), 200 m (1968, 1970), 4×100 m stafetē (1968, 1978), 50 m telpās (1971, 1973, 1977, 1978) un 100 m telpās (1973). 11 reizes dažādās sprinta distancēs sasniedzis Latvijas rekordu. Viņa rezultāts 100 m distancē Latvijas rekorda statusā noturējās 24 gadus līdz 1997. gadam,[1] kad to pārspēja Sergejs Inšakovs. Ir Latvijas rekorda līdzīpašnieks 60 m un 100 m telpās.[8]
1970. gada 22. februārī Rīgā sasniedzis labāko Eiropas sasniegumu telpās, 50 m distanci veicot 5,5 s, vēl 1974. gada 14. februārī Maskavā, veicot 60 m distanci 6,4 s, uzstādīja Eiropas labāko sasniegumu telpās un atkārtoja labāko sasniegumu pasaulē.[7]
1974. gadā Silovs laikraksta "Sports" aptaujā tika atzīts par populārāko sportistu Latvijā.
1978. gadā beidzis karjeru traumu dēļ.[1]
Personiskie rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta | Piezīmes |
---|---|---|---|---|
60 m (telpas) | 6,65 s | 1974. gada 9. marts | Gēteborga, Zviedrija | Latvijas rekords |
60 m (rokas hronometrs; telpas) | 6,4 s | 1971. gada 4. februāris | Maskava, Krievijas PFSR, PSRS | Latvijas rekords |
100 m | 10,33 s | 1973. gada 17. augusts | ||
100 m (rokas hronometrs) | 10,1 s | 1974. gads | ||
100 m (telpas) | 10,66 s | 1978. gada 1. marts | Maskava, Krievijas PFSR, PSRS | Latvijas rekords |
200 m | 21,3 s | 1973. gads |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Sprintera mierā». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 130.—133. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 114. lpp. ISBN 9984558657.
- ↑ Jānis Āboltiņš. ««Dzimtene»: viskreisākie jeb «no visa — mazliet»». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
- ↑ «Miris olimpiskais medaļnieks Juris Silovs». tvnet.lv. 2018. gada 28. septembris. Skatīts: 2018. gada 29. septembrī.
- ↑ 6,0 6,1 Latvijas olimpiskā vēsture. Latvijas Olimpiskā komiteja. 2003. 127. lpp. ISBN 9984-10-175-4.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 204.—205. lpp. ISBN 9984558657.
- ↑ «LATVIJAS REKORDI SACENSĪBĀS TELPĀS». Lat-athletics.lv. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- World Athletics profils (angliski)
- Sprintera mierā
|
|
- 1950. gadā dzimušie
- 2018. gadā mirušie
- Krāslavā dzimušie
- Latvijas vieglatlēti
- PSRS vieglatlēti
- 1972. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- 1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- Latvijas olimpiskie medaļnieki
- Sprinteri
- Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā
- Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā
- Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki
- Padomju Savienības olimpiskie bronzas medaļnieki