Pāriet uz saturu

Uļjana Semjonova

Vikipēdijas lapa
Uļjana Semjonova
Uļjana Semjonova
Uļjana Semjonova pret Stefāniju Pasaro 1980. gadā
Personas dati
Dzimusi 1952. gada 9. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Zarasi, Lietuvas PSR, PSRS (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Mirusi 2026. gada 8. janvārī (73 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Augums 213 cm
Sporta veids basketbols
Pozīcija centrs
Profesionāles
karjera
19671989
Iesauka "Mika"
Izglītība
Vidusskola Rīgas 14. vidusskola
Universitāte LVFKI (1973)
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
  Valsts karogs: Latvija TTT Rīga
  Valsts karogs: Spānija Tintoretto
  Valsts karogs: Francija Orchsi
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1968—1986 Flag of Padomju Savienība PSRS
Sasniegumi un apbalvojumi

Uļjana Semjonova, īstajā vārdā Iulijaka Semjonova[1], pazīstama arī kā Uļa (dzimusi 1952. gada 9. martā Zarasos,[2] mirusi 2026. gada 8. janvārī), bija latviešu basketboliste, spēlēja centra pozīcijā, bija PSRS sieviešu basketbola izlases dalībniece. U. Semjonovu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajām basketbolistēm, viņa ir uzņemta basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktajā basketbola slavas zālē, laikraksta La Gazzetta dello Sport balvas ieguvēja (1979).[3]

Dzīvesgājums

[rediģēt | labot pirmkodu]

Dzimusi 1952. gada 9. martā Zarasos[2], kur bija viņas mātes dzīvesvietai tuvākā dzemdību nodaļa. Cēlusies no vecticībnieku dzimtas,[4] bērnībā kopā ar vecākiem dzīvoja Medumu pagasta[1] Pabēržos.

1965. gadā viņu uzaicināja mācīties sporta skolā Rīgā viņas neparasti garā auguma dēļ. 1967. gadā trenera Strupovica vadībā viņa kopā ar Latvijas jauniešu izlasi izcīnīja savu pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē. 15 gadu vecumā 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt TTT Rīga pieaugušo komandā, no 1975. līdz 1987. gadam bija komandas kapteine.[5] No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju un piecpadsmitkārtēju PSRS čempioni. TTT ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā komanda, kas 18 reizes kļuva par Eiropas čempionvienību. 1971. gadā viņa kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari.

PSRS izlasē aizvadīja 18 sezonas no 1968. līdz 1986. gadam, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu.[6][7] Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās Olimpiskajās spēlēs, 3 reizes Pasaules čempionātā, 1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes triumfēja Eiropas čempionātā. No 1970. līdz 1985. gadam U. Semjonovu 12 reizes atzīna par Latvijas populārāko sportisti.[6]

No 1988. līdz 1992. gadam viņa bija LOK viceprezidente, no 1991. gada Latvijas olimpiskās komitejas sociālā fonda prezidente. 1993. gada 10. maijā U. Semjonova kā pirmā eiropiete tika izvirzīta uzņemšanai basketbola slavas zālē Springfīldā, ASV, kur tajā pašā gadā tika uzņemta.[8] 1995. gadā viņa saņēma ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kas ir Latvijas augstākais apbalvojums.

Pēdējos dzīves gados Semjonovai bija nopietnas veselības problēmas, 2022. gadā viņai amputēja kāju. Mirusi 2026. gada 8. janvārī.[9]

Ar PSRS izlasi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Apbalvojumi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Slavas zāles

[rediģēt | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]
  • Ivars Ošiņš. Es nezinu labāku komandu. Rīga : Avots, 1980. 32. lpp.
  • Uļjana Semjonova, Inita Kresa. Kad es biju laimīga. Rīga : Latvijas Olimpiskā komiteja, 1996. 206. lpp. ISBN 9984-10-001-4.
  1. 1 2 Pēteris Apinis. 100 Latvijas personību. "Nacionālais apgāds" un "Lauku avīze", 2006. 200. lpp. ISBN 9984-26-269-3.
  2. 1 2 Uļjana Semjonova, Inita Kresa. Kad es biju laimīga. Rīga : Latvijas Olimpiskā komiteja, 1996. 8. lpp. ISBN 9984-10-001-4. Kad mātei 1952. gada 9. martā sākās dzemdību sāpes, tēvs, daudz nedomādams par to, kurā republikā viņai vajadzētu dzemdēt, aizveda grūtnieci uz tuvāko vietu — Zarasiem (Lietuvā). [..] Piedzimu Lietuvā.
  3. Māris Noviks. «Jēkabsone otrā Eiropā, uzvar Gazols un Gruda». sportacentrs.com, 31.12.2009.. Skatīts: 2010. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas krievi
  5. Guntis Keisels. Zelta meitenes TTT. Jumava, 2008. 85. lpp. ISBN 978-9984-38-625-6.
  6. 1 2 Uļjana Semjonova FIBA slavas zālē Arhivēts 2007. gada 24. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  7. InterBasket profils (angliski)
  8. «Tieši pirms 20 gadiem Semjonova tika uzņemta Basketbola slavas zālē». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 26. jūnijā.
  9. «Mūžībā aizsaukta izcilā basketboliste Uļjana Semjonova». ls.lv.
  10. Vienreizēja, nepārspējama, izcila. Vienkārši — Uļa Arhivēts 2008. gada 9. jūnijā, Wayback Machine vietnē., sporto.lv
  11. FIBA Slavas zālē tiek uzņemta Uļjana Semjonova Arhivēts 2016. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]