Dzimis strādnieku ģimenē. 1928. gadā beidzis Rīgas 2. pilsētas ģimnāziju, pēc tam trīs gadus studējis Rīgas komercinstitūtā (1929-31). No 1933. gada bijis VEF ierēdnis. Otrā pasaules kara laikā cīnījies Latviešu strēlnieku divīzijā, ievainojuma dēļ demobilizēts. Pēc kara no 1943. līdz 1947. gadam studējis Maskavas Biblioteku institūtā (1943-47). Pēc atgriešanās Rīgā bijis Valsts bibliotēkas direktora vietnieks (1947. - 1949.) un Latvijas Valsts universitātes Bibliotēku zinātniskās katedras vadītājs un docētājs (1949.-1959.), Latvijas Valsts izdevniecības Daiļliteratūras redakcijas vecākais redaktors (1959.-1964.). 1950. un 1960. gados publicējis literatūrzinātniskus rakstus (arī kā izdoto grāmatu priekšvārdus) par latviešu un cittautu rakstniekiem: Antonu Austriņu, Doku Ati, Aleksandru Dimā, Voltu Vitmenu, Žoržu Sandu, Džordžu Gordonu Baironu. Pseidonīmi - Jānis Valdājs, Defrijs.
Jānis Frīde bijis pazīstams arī kā šahists un šaha žurnālists. No 1938. gada līdz 1940. gadam bijis žurnāla «Šaha māksla» redaktors. No 1972. gada līdz 1975. gadam strādājis žurnālā «Šahs». Piecas reizes piedalījies Latvijas šaha čempionātu finālos, strādājis kā šaha treneris.
Spēlējis arī korespondencšahu - Latvijas PSR VII komandu čempionātā (1976. - 1977.) izcīnījis 3. vietu Rīgas medicīnas darbinieku komandas sastāvā.[1]