Kārlis Ārens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Ārens Football pictogram.svg
Kārlis Ārens.png
Personas dati
Dzimis 1917. gada 18. decembrī
Miris 1997. gada 30. jūnijā (79 gadu vecumā)
ASV
Iesauka Žoržiks [1]
Pozīcija Aizsargs
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs Sp (v)*
1936
1937
1938-1939
1942-1943
1947-1951
1950
1951-1952
1953-1957
1958
Valsts karogs: Latvija 13
Valsts karogs: Latvija V. Ķuze
Valsts karogs: Latvija RPDS
Valsts karogs: Latvija ASK Rīga
Valsts karogs: Francija Racing Club Paris
Valsts karogs: Francija CA Paris
Valsts karogs: Francija Stade Francais
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis New York Lithuanians
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Brookhattan

* Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Kārlis Ārens (dzimis 1917. gada 18. decembrī, miris 1997. gada 30. jūnijā) bija Latvijas futbolists un basketbolists. Latvijas basketbola izlases rindās Ārens izcīnīja sudraba medaļas Eiropas čempionātā basketbolā, bet futbolā 1949. gadā izcīnīja Francijas kausu.

Kārlis Ārens bija precējies ar ievērojamo basketbolisti un volejbolisti Tatjanu Bistrovu-Ārenu. Ar futbolu nodarbojās arī Kārļa Ārena dēli Alvis un Ēriks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārens bija daudzpusīgs sportists, karjeras sākumā vairāk uzmanības pievērsa basketbolam, spēlējot arī Latvijas izlasē, bet vēlāk par viņa pamata sporta veidu kļuva futbols. Tomēr futbolā viņa karjera uzplauka salīdzinoši vēlu, tālab neatkarīgās Latvijas futbola izlases rindās viņš uzspēlēt nepaspēja, lai gan trīsdesmito gadu beigās to pārstāvēja arī daudzi par viņu jaunāki sportisti, kuriem nebija lemts sasniegt tādus panākumus futbolā kā Ārenam.

Līdzās futbolam un basketbolam, Ārens aktīvi nodarbojās arī ar citiem sporta veidiem, tai skaitā volejbolu un novusu. Novusā 1937. un 1938. gadā Ielu dzelzceļnieku komandas sastāvā piedalījās Latvijas meistarsacīkstēs, turpināja to spēlēt arī pēc pārcelšanās uz ASV. Bija viens no Ziemeļamerikas latviešu novusa savienības dibinātājiem. Turnīros piedalījās līdz pat dzīvesbiedres nāvei astoņdesmito gadu vidū.

Futbola karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā nopietnā komanda - 1936. gadā Rīgas pirmās līgas vienība "13", gadu vēlāk debitē Virslīgā V. Ķuzes komandas sastāvā, taču komanda pēc 1937.-38. gada Virslīgas sezonas pirmā riņķa Ķuzes komanda savu dalību no turnīra atsauca. Līdz padomju okupācijai Ārens spēlēja RPDS (ielu dzelzceļnieku) komandā[2], bet okupācijas apstākļos - RDKA vienībā. Pēc vācu okupācijas vispirms nonāca "Bekona eksporta" komandā, bet sākot ar 1942. gadu - Rīgas ASK sastāvā, kuras rindās kļuva par divkārtēju Latvijas meistaru un šajā laikā tika uzskatīts par labāko latviešu aizsargu[3].

Otrā Pasaules kara beigās Kārlis Ārens, būdams leģionārs, nokļuva Manheimā, Vācijā, futbolu spēlēja latviešu komandās, tai skaitā - trimdā nonākušo Latvijas futbolistu izlasē spēlēs pret spēcīgākajām Vācijas vienībām. 1946./47.gada sezonā pārstāvēja Schwaben Augsburg komandu Vācijā, bet jau nākamajā sezonā Ārens ar ģimeni pēc Aleksandra Vanaga ieteikuma pārcēlās uz Franciju, kur futbolu spēlēja Parīzes "Racing" sastāvā. Francijas augstākajā līgā Ārens aizvadīja 51 spēli, guva 5 vārtus; pa vidu pussezonu uzspēlēja citā Parīzes komandā (CA Paris) 2. divīzijā, bet 1951.-52. gada sezonu aizvadīja Stade Francais komandas rindās[4]. Lielākais sasniegums - 1948.-49. gada sezonā izcīnītais Francijas kauss.[5]

1953. gadā Kārlis Ārens beidza profesionālo futbolista karjeru, kopā ar ģimeni pārceļoties uz ASV[6]. Amerikā Ārens tomēr gluži no futbola neatvadījās, bet turpināja to spēlēt Ņujorkas Lithuanians komandā, no 1953. līdz 1957. gadam bija tās spēlējošais treneris. Vēl vienu sezonu profesionālajā futbolā Ārens tomēr aizvadīja - 1957.-58. gada sezonu viņš aizvadīja Amerikas futbola līgas komandas Brookhattan sastāvā, kur pat tika izvēlēts visas līgas izlasē spēlei pret vienu no Zviedrijas spēcīgākajām vienībām Norkkoping[7].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]