Latvijas basketbola izlase
| Latvija | |
|---|---|
 | |
| Federācija | Latvijas Basketbola savienība |
| Iestāšanās FIBA | 1935 |
| Konfederācija | FIBA Europe |
| Vieta rangā | 11. (2025) |
| Arēna | Xiaomi Arēna |
| Treneris |
 Sito Alonso |
| Kapteinis | Dairis Bertāns |
| Visvairāk spēļu | Uvis Helmanis (184) |
| Visvairāk punktu | Ainars Bagatskis (2160) |
| Olimpiskās spēles | |
| Dalības reizes | 1 (1936) |
| Medaļas | 0 |
| Pasaules kauss | |
| Dalības reizes | 1 (2023) |
| Medaļas | 0 |
| Labākais sasniegums | 5. vieta |
| Eiropas čempionāts | |
| Dalības reizes | 14 |
| Medaļas |
zelts: 1935 sudrabs: 1939 |
Latvijas basketbola izlase ir komanda, kas pārstāv Latviju starptautiskās basketbola sacensībās. Izlases lielākais panākums ir uzvara pirmajā Eiropas čempionāta finālturnīrā 1935. gadā,[1][2] par ko tikusi uzņemta un 2012. gadā izdota filma "Sapņu komanda 1935". 2025. gada septembrī Latvijas izlase FIBA Pasaules izlašu rangā ieņēma 11. vietu.[3] Augstāko vietu pasaules rangā sasniedza 2024. gada februārī, kad ierindojās 6. pozīcijā.[4] Latvijas basketbola izlases galvenais treneris ir itālis Luka Banki.
2022. gada 25. augustā, 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēli pret Turcijas izlasi (uzvara ar 111:85) Arēnā Rīga noskatījās 11 315 skatītāji, kas tādējādi kļuva par vislabāk apmeklēto mājas spēli Latvijas basketbola vēsturē.[5] Šo kvalifikācijas ciklu trenera Lukas Banki vadībā Latvijas izlase aizvadīja veiksmīgi un 2022. gada novembrī pirmo reizi vēsturē kvalificējās Pasaules kausa finālam.[6] Finālturnīrā, kura spēles Latvija aizvadīja Džakartā un Manilā, izlase kļuva par turnīra lielāko pārsteigumu, uzvarot Francijas, Spānijas, Itālijas un Lietuvas izlases un noslēgumā ieņemot 5. vietu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas basketbola vēsture saistās ar Latvijas Basketbola savienības dibināšanu 1923. gada 26. novembrī, kas bija viena no pirmajām basketbola federācijām pasaulē.[7]
1924. gada 29. aprīlī notika pirmā starpvalstu spēle pret Igaunijas izlasi, kurā Latvija izcīnīja uzvaru ar rezultātu 20:16.[7]
Tāpat, kā pārējās Baltijas valstu izlases, arī Latvijas izlases savas pirmās spēles sāka spēlēt 20. gadsimta 20. gados, kļūstot par stiprāko Baltijas komandu. 1925. gada 13. decembrī notika pirmā Latvijas un Lietuvas basketbola izlases spēle, kurā Latvija uzvarēja ar rezultātu 41:20.
Latvija bija arī viena no FIBA dibinātājvalstīm 1932. gada 18. jūnijā. Par pirmo Latvijas pārstāvi FIBA kļuva Jāzeps Šadeiko.
1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Latvija bija viena no valstīm, kas 1935. gadā piedalījās pirmajā Eiropas čempionātā basketbolā, kas notika Šveices pilsētā Ženēvā. Savā pirmajā spēlē Latvija ar rezultātu 46:12 uzvarēja Ungāriju, pusfinālā uzvarēja Šveici ar rezultātu 28:19, un finālā pieveica Spānijas izlasi ar rezultātu 24:18, līdz ar to Latvija kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem basketbolā.[8]
2012. gadā šo sasniegumu iemūžināja Aigara Graubas filmā "Sapņu komanda 1935".[8][9]
1936. gada vasaras olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc uzvaras 1935. gada Eiropas čempionātā basketbolā, Latvija ieguva tiesības piedalīties arī 1936. gada vasara olimpisko spēļu basketbola turnīrā. Pirms turnīra Latviju uzskatīja par vienu no turnīra favorītiem. Pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Urugvajas izlasi ar rezultātu 20:17, taču nākamajās spēlēs pret Kanādu un Poliju piedzīvoja zaudējumus (23:34 pret Kanādu; 23:28 pret Poliju). Tas liedza kvalificēties izslēgšanas spēlēm un Latvija olimpisko turnīru noslēdza 15. vietā.[10] Šī bija pirmā un līdz šim pēdējā reize, kad Latvijas vīriešu basketbola izlase piedalījās olimpiskajās spēlēs.
1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc tam, kad Latvija kļuva par Eiropas čempioniem 1935. gadā, Latvijai pienācās tiesības rīkot, nākamo, 1937. gada Eiropas čempionātu. Grupu turnīrā Latvija spēlēja pret Čehoslovākiju, Franciju un Poliju. Pirmajā spēlē Latvija izcīnīja pārliecinošu uzvaru pret Čehoslovākijas izlasi, ar rezultātu 44:11. Nākamajā spēlē Latvija zaudēja Polijai ar rezultātu 25:32. Pēdējā spēlē Latvijai vajadzēja uzvarēt Franciju, kā arī bija jācer uz Polijas uzvaru pret Franciju. Kaut arī Latvija uzvarēja spēlē ar rezultātu 26:23, Francija savstarpējā spēlē pret Poliju uzvarēja, atstājot Latviju 3. vietā grupu turnīrā un neļaujot kvalificēties izslēgšanas spēlēm. Turnīra turpinājumā Latvija varēja cīnīties par ne augstāku vietu kā par 5. vietu turnīrā.
Pirmajā izslēgšanas spēlē Latvija ar rezultātu 21:15 uzvarēja Ēģiptes basketbola izlasi. Cīņā par piekto vietu Latvija piekāpās Igaunijas izlasei ar rezultātu 41:19, turnīrā iegūstot 6. vietu.
1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savu pirmajā spēlē, Latvija ar viena punkta deficītu atzina Lietuvas pārākumu, kas vēlāk kļuva par Eiropas čempioniem.
Turpmākajās cīņās Latvijas basketbolisti pārspēja Ungāriju (58:24), guva rekorda cienīgu uzvaru pār Somiju (108:7), uzvarēja Itāliju (38:23) un Franciju (45:26), pagarinājumā zaudēja Igaunijai (25:26) un visbeidzot zaudēja arī Polijas izlasei (43:20). Turnīra noslēgumā Latvijas izlase ar piecām uzvarām ierindojās 2. vietā. Šis bija pēdējais Latvijas izlases turnīrs pirms Otrā pasaules kara un pēdējais Eiropas čempionāts, kurā Latvijas vīriešu basketbola izlase izcīnīja medaļas.
Padomju un nacistu okupācijas laiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Padomju okupācijas laikā Latvijas spēlētāji bija spiesti spēlēt zem Padomju Savienības karoga. Neskatoties uz kara un padomju terora šausmām, basketbols turpināja savu popularitāti Latvijā. 1941. gada Baltijas turnīrā Latvijas PSR finālā uzvarēja Lietuvas PSR ar rezultātu 38:33.
1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs PSRS izlases sastāvā sudraba medaļu izcīnīja Maigonis Valdmanis, kļūstot par pirmo latviešu basketbolistu, kas izcīnījis olimpisko medaļu. Dažus gadus vēlāk, medaļnieku sarakstam pievienojās Jānis Krūmiņš un Valdis Muižnieks. Visi trīs basketbolisti PSRS izlases sastāvā izcīnīja trīs Eiropas čempiona un divus olimpisko vicečempionu titulus.
Vēlākajos gados par Latvijas basketbola zvaigznēm izvirzījās Valdis Valters un Igors Miglinieks. Valdis Valters PSRS izlases sastāvā ieguva divus Eiropas čempiona titulus un ir vienīgais latviešu spēlētājs, kas ir izcīnījis FIBA Pasaules kausu 1982. gadā. 1981. gada čempionātā V. Valteru atzina par turnīra vērtīgāko spēlētāju.
Pēc neatkarības atjaunošanas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvija 1991. gada septembrī, atguva FIBA dalībvalsts statusu. Neskatoties uz individuāli labajiem Latvijas izlases spēlētāju sasniegumiem, Latvijas izlase līdz šim nav spējusi sasniegt pirmskara basketbola līmeni. Līdz šim Latvijas vīriešu basketbola izlases labākais sasniegums ir bijusi 5. vieta 2023. gada FIBA Pasaules kausā un 2017. gada Eiropas čempionātā basketbolā.
2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čempionāta grupas turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret Bosniju un Hercegovinu, Lietuvu, Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju. No piecām grupu turnīra spēlēm Latvija uzvarēja 3 spēlēs (86:75 pret Bosniju un Hercegovinu, 73:72 pret Melnkalni un 76:66 pret Maķedoniju), noslēdzot grupas turnīru otrajā vietā. Neveiksmīgāka izrādījās otrā kārta, kurā Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru pret Ukrainu ar rezultātu 85:51. Pārējās spēlēs piedzīvots zaudējums pret Franciju (91:102) un Beļģiju (56:60). Čempionātu Latvija noslēdza dalītajā 11. vietā ar Grieķiju. Rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs čempionātā ar 92 punktiem kļuva Kristaps Janičenoks.
2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2015. gada Eiropas čempionāts bija otrais Eiropas čempionāts, kas notika Latvijā, un pirmais kopš neatkarības atjaunošanas. Grupu turnīrā Latvija tika ielozēta kopā ar Beļģiju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu un Ukrainu. Tāpat, kā iepriekšējā turnīrā, Latvijas izlase grupu turnīrā izcīnija 3 uzvaras (78:67 pret Beļģiju, 72:65 pret Čehiju un 75:64 pret Igauniju) un divās spēlēs nācās atzīt pretinieku pārākumu (49:68 pret Lietuvu un 74:75 pret Ukrainu). Astotdaļfinālā Latvija ar rezultātu 73:66 uzvarēja Slovēniju, bet ceturtdaļfinālā zaudēja Francijai ar rezultātu 70:84. Cīņā par 5.—8. vietu Latvija zaudēja Grieķijai ar rezultātu 90:97. Pēdējā spēlē par 7. vietu Latvija atzina Čehijas pārākumu ar rezultātu 70:97. Turnīru Latvija noslēdza 8. vietā. Par rezultatīvāko Latvijas izlases spēlētāju kļuva Dairis Bertāns, kas turnīrā guva 90 punktus.
2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grupu turnīrā Latvijas pretinieki bija Beļģija, Krievija, Lielbritānija, Serbija un Turcija. Savā grupā, Latvija uzvarēja 4 spēlēs (92:64 pret Beļģiju, 97:92 pret Lielbritāniju, 84:69 pret Krieviju un 89:79 pret Turciju). Vienīgais zaudējums, ar rezultātu 82:92, tika piedzīvots pret Serbijas izlasi. Astotdaļfinālā Latvija, ar rezultātu 100:68, uzvarēja Melnkalni, bet ceturtdaļfinālā sīvā mačā, ar rezultātu 97:103 tika atzīts Slovēnijas izlases pārākums. Turnīru Latvija noslēdza 5. vietā, kas ir līdz šim labākais Latvijas rezultāts pēc neatkarības atjaunošanas. Rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs ar 165 punktiem bija Kristaps Porziņģis.
2019.—2022. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gada FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas pirmajā kārtā Latvijai bija jāspēkojas ar Turcijas, Ukrainas un Zviedrijas basketbola izlasēm. Kvalifikācijas turnīrā Latvijai bija jānospēlē divas spēles ar katru pretinieka komandu. Pirmajā kārtā Latvija izcīnīja četras uzvaras (divreiz uzvarot Zviedriju un pa vienai reizei Turciju un Ukrainu). Otrajā kārtā, bez Turcijas un Ukrainas, Latvijai bija jāspēlē pret Melnkalni, Slovēniju un Spāniju. Kvalifikācijas turnīrā otrajā kārtā Latvija uzvarēja trīs spēlēs (divās spēles pret Slovēniju un vienā pret Melnkalni). Kaut arī Latvija ar Melnkalni punktu ziņā dalīja trešo vietu, savstarpējo speļu rezultāti neļāva Latvijai kvalificēties Pasaules kausam.
Neveiksmes turpināja Latvijas izlasi vajāt arī 2022. gada Eiropas čempionāta basketbolā kvalifikācijas turnīrā. Turnīrā Latvijai bija jāspēlē pret Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju un Grieķiju. No piecām spēlēm Latvija uzvarēja tikai vienā pret Grieķiju (77:66). Vājais sniegums Latvijai neļāva kvalificēties uz Eiropas čempionāta finālturnīru.
2023. gada FIBA Pasaules kauss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Pēc vājā snieguma 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, par Latvijas izlases galveno treneri tika apstiprināts Luka Banki. Tā, ka Latvija nespēja kvalificēties iepriekšējā gada Eiropas čempionāta finālturnīram, Latvijai 2023. gada FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru vajadzēja sākt no priekškvalifikācijas kārtas, kur pretī stājās Baltkrievija un Rumānija. Priekškvalifikācijas turnīrā Latvija ieguva pirmo vietu. Kvalifikācijas turnīra pirmajā kartā Latvijas pretinieki bija Beļģija, Serbija un Slovākija. Pirmajā kārtā Latvija no sešām spēlēm zaudēja tikai vienu spēli pret Serbiju (100:101). Otrajā kārtā Latvijai bija jāspēlē pret Grieķiju, Turciju un Lielbritāniju. Visās otrās kārtas spēlēs Latvija uzvarēja un pirmo reizi iekļuva FIBA Pasaules kausa finālturnīrā.
Finālturnīrā Latvija tika ielozēta "nāves grupā" pret Francijas, Kanādas un Libānas izlasi. Pirmajā spēlē Latvija ar 109:70 uzvarēja Libānu. Nākamajā spēlē Latvija pārsteidzoši spēles izskaņā ar 88:86 uzvarēja Franciju un ar šo spēli nodrošināja vietu nākamajā kārtā. Pēdējā grupas spēlē tika atzīts Kanādas pārākums ar rezultātu 75:101. Nākamajā kārtā Latvijai bija jāspēlē pret Brazīliju un Spāniju. Abās spēlēs tika svinēta uzvara (74:69 pret Spāniju un 104:84 pret Brazīliju). Otrajā kārtā no grupas kvalificējās arī Kanāda, bet pret šo komandu vairs nebija jāspēlē. Ceturtdaļfinālā Latvijai, spēles izskaņā, nācās atzīt Vācijas pārākumu ar rezultātu 79:81. Turnīra turpinājumā Latvijai bija jāspēlē par 5.—7. vietu. Pirmajā spēlē pret Itāliju Latvija uzvarēja ar rezultātu 87:82. Cīņā pret Lietuvu ar 98:63 uzvarēja Latvijas izlase un ieguva 5. vietu. Šajā spēlē Latvijas spēlētājs Artūrs Žagars ar 17 rezultatīvām piespēlēm pārspēja Tonija Kukoča visvairāk atdoto rezultatīvo piespēļu vienā Pasaules kausa spēlē rekordu. A. Žagars kļuva par čempionāta otrās simboliskās izlases dalībnieku, savukārt Latvijas izlases treneris Luka Banki tika atzīts par labāko čempionāta treneri. Par turnīra rezultatīvāko spēlētāju Latvijas izlasē kļuva Andrejs Gražulis ar 115 punktiem.
2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā bija otrais turnīrs, kopš neatkarības atjaunošanas, kas notika Latvijā. Savā grupā Latvijai bija jāspēlē pret Čehiju, Igauniju, Portugāli, Serbiju un Turciju. Grupu turnīrā Latvija uzvarēja trīs spēlēs (72:70 pret Igauniju, 78:62 pret Portugāli un 109:75 pret Čehiju) un piedzīvoja divus zaudējumus (73:93 pret Turciju un 80:84 pret Serbiju). Astotdaļfinālā Latvijai bija jāspēlē pret Lietuvas valstsvienību. Baltijas valstu savstarpējā spēlē labāku rezultātu parādīja Lietuvas izlase, kas uzvarēja spēli ar rezultātu 79:88. Čempionāta rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs bija Kristaps Porziņģis, kas guva 121 punktu, bet Latvija čempionātu noslēdza 12. vietā.
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Olimpiskās spēles | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| 1936: | 18 | 1972: | nepiedalījās | 2000: | nekvalificējās |
| 1948: | nepiedalījās | 1976: | nepiedalījās | 2004: | nekvalificējās |
| 1952: | nepiedalījās | 1980: | nepiedalījās | 2008: | nekvalificējās |
| 1956: | nepiedalījās | 1984: | nepiedalījās | 2012: | nekvalificējās |
| 1960: | nepiedalījās | 1988: | nepiedalījās | 2016: | nekvalificējās |
| 1964: | nepiedalījās | 1992: | nekvalificējās | 2020: | nekvalificējās |
| 1968: | nepiedalījās | 1996: | nekvalificējās | 2024: | nekvalificējās |
| Pasaules čempionāti | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1950: | nepiedalījās | 1974: | nepiedalījās | 1998: | nekvalificējās | 2023: | 5 |
| 1954: | nepiedalījās | 1978: | nepiedalījās | 2002: | nekvalificējās | ||
| 1959: | nepiedalījās | 1982: | nepiedalījās | 2006: | nekvalificējās | ||
| 1963: | nepiedalījās | 1986: | nepiedalījās | 2010: | nekvalificējās | ||
| 1967: | nepiedalījās | 1990: | nepiedalījās | 2014: | nekvalificējās | ||
| 1970: | nepiedalījās | 1994: | nekvalificējās | 2019: | nekvalificējās | ||
| Eiropas čempionāti | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1935: | 1 | 1965: | nepiedalījās | 1991: | nepiedalījās | 2017: | 5 |
| 1937: | 6 | 1967: | nepiedalījās | 1993: | 9 | 2022: | nekvalificējās |
| 1939: | 2 | 1969: | nepiedalījās | 1995: | nekvalificējās | 2025: | 12 |
| 1946: | nepiedalījās | 1971: | nepiedalījās | 1997: | 16 | ||
| 1947: | nepiedalījās | 1973: | nepiedalījās | 1999: | nekvalificējās | ||
| 1949: | nepiedalījās | 1975: | nepiedalījās | 2001: | 8 | ||
| 1951: | nepiedalījās | 1977: | nepiedalījās | 2003: | 13 | ||
| 1953: | nepiedalījās | 1979: | nepiedalījās | 2005: | 13 | ||
| 1955: | nepiedalījās | 1981: | nepiedalījās | 2007: | 13 | ||
| 1957: | nepiedalījās | 1983: | nepiedalījās | 2009: | 13 | ||
| 1959: | nepiedalījās | 1985: | nepiedalījās | 2011: | 22 | ||
| 1961: | nepiedalījās | 1987: | nepiedalījās | 2013: | 11 | ||
| 1963: | nepiedalījās | 1989: | nepiedalījās | 2015: | 8 | ||
Sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas basketbola izlases sastāvs | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Spēlētāji | Treneri | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Galveno treneru uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdemārs Baumanis – (1935–1936)- Ādolfs Grasis – (1937)
- Valdemārs Baumanis – (1939)
- Armands Krauliņš – (1993–1996)
- Igors Miglinieks – (1997–1999)
- Armands Krauliņš – (2000–2003)
- Kārlis Muižnieks – (2004–2007)
Nenads Trajkovičs – (2008)[11]
Ķēstutis Kemzūra – (2008–2009)- Ainars Bagatskis – (2010–2017)
- Arnis Vecvagars – (2017–2019)
- Roberts Štelmahers – (2019–2021)
Luka Banki – (2021–2025)[12]
Sito Alonso — (2025—pašlaik)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Keisels G. "Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 08.12.2022)
- ↑ «Ko viņi ēd? FIBA brīnās par Latvijas un Lietuvas iekļūšanu starp Pasaules kausa TOP 8 komandām». tv3.lv. Skatīts: 2023-09-04.
- ↑ «FIBA World Ranking Presented by NIKE, men». FIBA.basketball (angļu). Skatīts: 2025-08-30.
- ↑ «Vīriešu valstsvienība pakāpjas uz 6. vietu FIBA rangu tabulā». basket.lv. Skatīts: 2025-08-30.
- ↑ «Latvija fantastiskā spēlē sagrauj Turciju ar 26 punktu pārsvaru». Sportacentrs.com (latviešu). 2022-08-25. Skatīts: 2022-08-27.
- ↑ «FIBA Pasaules kauss – kad, kur un ar ko Latvijas basketbola izlase spēlēs». tv3.lv. Skatīts: 2022-12-08.
- 1 2 Federation Focus: Latvia
- 1 2 «In the beginning ... EuroBasket 1935 in Geneva». FIBA. Skatīts: 2023. gada 28. augusts.
- ↑ «Sapnu komanda 1935». IMDb. Skatīts: 2022. gada 10. aprīlis.
- ↑ 1936 Latvia Men's Olympic Basketball
- ↑ 'Nebija gatavi lielām uzvarām...' Pirmais izlases ārzemju treneris atceras Latvijas basketbolu Jānis Freimanis. Defi MVP
- ↑ «Treneris Banki pēc Eiropas čempionāta neturpinās darbu Latvijas basketbola izlasē». Skatīts: 06.02.2025.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas basketbola izlase.- Latvijas Basketbola savienības mājaslapa
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
|