Manheima

Manheima
Manheima;
	Pilsēta
Mannheim
	Frīdriha laukums
; Karogs	; Ģerbonis
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Bādene-Virtemberga
Pirmoreiz minēta rakstos	766. g
Iedzīvotāji (2021)
• Pilsēta	309 721
• aglomerācija	1 515 640 (Reinas-Nekāras aglomerācija)
Mājaslapa	http://www.mannheim.de/
	Manheima Vikikrātuvē

Manheima (vācu: Mannheim) ir pilsēta Vācijas rietumos, Bādenē-Virtembergā, pie Nekāras ietekas Reinā. Reinas upe atdala Manheimu no pretējā krastā esošās Ludvigshāfenes, kas atrodas Reinzemē-Pfalcā.

Manheimas pils (tagad universitāte)

Pilsētai ir regulārs plānojums, tās centrā slejas milzīga XVIII gs. celta Pfalcas elektoru pils, kurā mūsdienās atrodas Manheimas Universitāte. Pilsētā dislocēts ievērojams daudzums ASV karaspēka. No lielām kompānijām, kuru galvenās mītnes atrodas Manheimā, var minēt smērvielu ražotāju Fuchs Petrolub un celtniecības kompāniju Bilfinger Berger.

Manheimas Ūdens Tornis. Viens no pilsētas simboliem.

Pilsēta pirmoreiz minēta 766. gada Loršas kodeksā. Tas bija neliels ciematiņš, līdz Pfalcas elektors Frīdrihs IV šeit XVI gs. beigās uzcēla pili. Trīsdesmitgadu kara laikā 1622. gadā pilsētu nopostīja Tillī karaspēks. 1720. gadā Manheima kļuva par Pfalcas galvaspilsētu. XVIII gs. Manheima bija slavena mūzikas pasaulē — šeit attīstījās t. s. Manheimas skola. 1885. gadā Kārlis Bencs Manheimā izgudroja un iedarbināja pasaulē pirmo automašīnu.^[2] Otrā pasaules kara laikā Manheima smagi cieta britu un ASV uzlidojumos.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manheimā dzimuši:

Frīdrihs Engelhorns (Friedrich Engelhorn, 1821-1902) - rūpnieks,BASF dibinātājs;
Rūdijs Altigs (Rudi Altig, 1937) — riteņbraucējs;
Štefija Grāfa (Steffi Graf, 1969) — tenisiste;
Zeps Herbergers (Sepp Herberger, 1897—1977) — futbola treneris;
Hermanis Millers (Hermann Müller, 1876—1931) — politiķis;
Alberts Špērs (Albert Speer, 1905—1981) — arhitekts/