Valdemārs Baumanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valdemārs Baumanis Basketball pictogram.svg
Valdemārs Baumanis
Personas dati
Dzimis 1905. gada 19. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Liepāja, Krievijas impērija
Miris 1992. gada 24. aprīlī (87 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Čikāga, Ilinoisa, ASV
Sporta veids Basketbols
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
  Flag of Latvija Latvija
Trenera karjera
Sezonas Klubs
  Flag of Latvija Latvija

Valdemārs Kristaps Baumanis (dzimis 1905. gada 19. aprīlī Liepājā, miris 1992. gada 24. aprīlī Čikāgā, ASV) bija latviešu basketbolists, basketbola un futbola treneris. Pēc tam pievērsies sporta organizācijas darbam. Organizējis turnīrus, turnejas, bijis sporta žurnālists un redaktors, latviešu sporta vadītājs.[1]

Viņa vadītā Latvijas basketbola izlase 1935. gadā kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem, par šo notikumu 2012. gadā iznākusi filma "Sapņu komanda 1935". Vēl viņa vadībā izlase izcīnīja sudraba medaļu 1939. gada Eiropas čempionātā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Liepājā, kur sācis pirmās skolas gaitas.[1] Vēlāk pārcēlies uz Rīgu, kur 1922. gadā Rīgas 4. pilsētas ģimnāzijā sācis spēlēt basketbolu. Laikā no 1925. līdz 1927. gadam studēja Latvijas Universitātē. 1927. gadā beidzis instruktoru rotu 6. Rīgas kājnieku pulkā.[1] Šajā pašā gadā arī iestājies Latvijas Karaskolā, kuru 1929. gada rudenī beidzis ar 1. šķiru.[1]

Tervetia korporācijas filistrs.[2]

Sportista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikā no 1923. līdz 1930. gadam spēlējis Jaunekļu kristīgajā savienībā. Tās sastāvā divas reizes kļuva par Latvijas meistaru (1925, 1929), 1924. gadā (pirmās Latvijas meistarsacīkstes) ieņēmis otro vietu. Latvijas valstsvienībā laikā no 1924. līdz 1929. gadam aizvadīja sešas spēles, tai skaitā piedalījās pirmajā Latvijas izlases spēlē pret Igauniju 1924. gada 24. aprīlī.

Sporta trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1939. gadā apmeklējis Longailendas basketbola vasaras skolu treneriem Ņujorkā, ASV.[2]

Četrus gadus bija Latvijas basketbola izlases treneris (1935, 1938—1940). Bija izlases galvenais treneris pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā Šveicē, kur uzvaru guva Latvijas izlase, un 1939. gada čempionātā, kad izlase izcīnīja 2. vietu. Vēl izlase Baumaņa vadībā uzvarēja 1938. gada sešu komandu turnīrā Berlīnē.

Trenēja arī Armijas sporta klubu (ASK; 1931—1940), Lībekas komandu "Rīga" (1946—1947) un Francijas komandu CEP Lorient (1948—1950). Rīgas ASK futbola klubs 1932., 1942. un 1943. gadā uzvarēja Latvijas čempionātā, ASK vīriešu basketbola klubs par Latvijas čempioniem kļuva 1939., 1940. un 1942. gadā, savukārt ASK sieviešu basketbola klubs — 1942. un 1943. gadā.[1]

1936. gada Vasaras Olimpisko spēļu basketbola turnīra tiesnesis. V. Baumanis ir pirmais FIBA kategorijas tiesnesis Latvijā. Ilgus gadus darbojās LBS valdē, tāpat darbojās arī Futbola savienībā.

Kopš 1994. gada Latvijas labākajiem jaunajiem basketbolistiem tiek piešķirts Valdemāra Baumaņa kauss.[3]

Valdemāra Baumaņa dzīves posms, kas saistīts ar Eiropas čempionātu basketbolā 1935. gadā, ir atainots Andreja Ēķa producētajā filmā "Sapņu komanda 1935" (2012. gads).

Militārā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijā bijis virsnieks 6. Rīgas, 7. Siguldas un 5. Cēsu kājnieku pulkā, Cēsu kājnieku pulkā bijis arī pulka adjutants.[1] 1943. gada augustā ticis iesaukts Latviešu leģionā, viņu iedalīja par rotas komandieri štāba rotā, vēlāk viņu pārskaitīja uz 15. divīzijas štābu.[1] 1944. gadā iecelts par divīzijas piegādes vienības komandieri, paaugstināts kapteiņa pakāpē.[1] 1945. gada martā iecelts par 15. divīzijas apgādes komandieri un paaugstināts majora pakāpē.[1] Šajā amatā bijis līdz kara beigām.[1] Gūsta laikā bijis Putlosā, te tika atbrīvots no gūsta, būdams slimnīcā.[1]

Kara beigās no kara joslas izvedis un amerikāņu armijai nodevis ap 4000 latviešu karavīru.[1]

1938. gadā tika apbalvots ar V šķiras Viestura ordeni un II šķiras Vācijas Dzelzs krustu. Vēl ir saņēmis Nopelnu krustu, II šķiras Zviedrijas Bruņniecības krustu ar šķēpiem, I un II šķiras Kara nopelnu krustu.[1]

Dzīve trimdā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara beigās emigrējis uz Vāciju. Baumanis bija viens no pirmajiem, kas pēc kara sāka latviešu sporta dzīves atjaunošanu ārpus Latvijas.[1] Organizējis Latvijas futbola izlases spēles pret vācu futbola klubiem 1946. gadā un Latvijas basketbola izlases spēles Francijā 1947. gadā. Laikā no 1947. līdz 1956. gadam dzīvoja Lorjānā, Francijā, kur trenēja basketbola klubu CEP Lorient. Noorganizējis sekmīgu baksetbola turneju Francijā.[1]

1956. gadā pārcēlās uz dzīvi Čikāgā, ASV. Te atsācis studijas Depola universitātē Čikāgā.[2] Laikā no 1957. vai 1958.[2] līdz 1992. gadam V. Baumanis bija ASV Vidienes štatu latviešu sporta pārvaldes priekšnieks, bijis ASV baltiešu sporta padomes vadītājs, strādājis Amerikas latviešu apvienības sporta birojā. Vadījis basketbola vienību Čikāgas Daugavas Vanagu apvienībā, vairākas reizes vienība kļuva par ASV latviešu čempioniem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējās
Konkrētās
  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 Majora V. Baumaņa piemiņai, "Latvija Amerikā", Nr. 18. 1992. gada 2. maijā
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Valdemārs Baumanis - 80, "Universitas", Nr. 54. 1984. gada 1. oktobrī
  3. «Āboltiņa sveiks labākos jaunos basketbolistus, trenerus un tiesnešus». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 14. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]