Kārlis Barons (ārsts)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ārstu. Par citām jēdziena Kārlis Barons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārlis Barons
Kārlis Barons
Personīgā informācija
Dzimis 1865. gada 12. oktobrī
Pēterburga (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1944. gada 20. oktobrī (79 gadi)
Turaida, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Krišjānis Barons, Dārta Barona (dzimusi Rudzīte)
Bērni Kārlis Barons
Zinātniskā darbība
Zinātne zobārstniecība
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Maskavas Universitāte

Kārlis Barons (1865—1944) bija latviešu ārsts, Dr. med. h. c. (1931), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1931), LU Zobārstniecības institūta vadītājs (1920—1943). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1865. gada 12. oktobrī Pēterburgā Krišjāņa Barona un viņa sievas Dārtas, dzimušas Rudzītes, ģimenē. 1891. gadā beidza Maskavas Universitāti, strādāja par privātārstu Rīgā (1892—1900), vēlāk bija Rīgas—Orlas dzelzceļa ārsts (1895—1914). 1908. gadā piedalījās Latviešu zobārstu biedrības dibināšanā, bija biedrības valdes loceklis. Pirmā pasaules kara laikā bija Grodņas cietokšņa lazaretes galvenā ārsta palīgs (1914—1915), latviešu strēlnieku apvienotās lazaretes vecākais ārsts (1917—1918). Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas dzelzceļa ārsts (1919—1920), kaujās pret lieliniekiem krita viņa dēls leitnants Kārlis Barons (1919).

Pēc kara beigām bija Latvijas veselības departamenta direktors (1920—1922), Latvijas dzelzceļa galvenais ārsts (1922—1926). Ārstu biedrības priekšnieks (1919—23), Līdztekus no 1920. gada LU Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļas dibinātājs un vadītājs. No 1923. gada Latvijas Universitātes docents, vēlāk profesors (1931). Vadīja LU Zobārstniecības institūtu, kas atradās Rīgā, Stabu ielā 9. Bija Sarkanā Krusta priekšnieks (1930—40). Vācu okupācijas laikā pensionējās. Traģiski gāja bojā Otrā pasaules kara beigās 1944. gada 20. oktobrī Turaidā,[1] kad, ar divriteni dodoties pie pacienta, pakļuva zem Sarkanās armijas tanka.[2][3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Triju Zvaigžņu ordenis — 3. šķira Nr.309 (1928)[4]
  • Atzinības krusts - 2. šķira Nr. 18 (1939)[5]
  • Latvijas Sarkanā Krusta Goda krusts (1925).
  • Beļģijas I šķiras Sarkanā Krusta krusts.
  • Igaunijas Sarkanā Krusta I šķiras Sarkanā Krusta zvaigzne.
  • Somijas Sarkanā Krusta krusts.
  • Vācijas I šķiras Sarkanā Krusta krusts.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. letonika.lv
  2. Edmunds Griģis. Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa
  3. Zobārstniecība senatnē
  4. Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928)
  5. Valdības vēstnesis Nr. 262 (17.11.1939)
  6. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 328. lpp. ISBN 9789934827051.