Latvijas dzelzceļš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas dzelzceļš
Darbības joma transports, tranzīts, loģistika
Žanrs valsts akciju sabiedrība
Priekštecis Baltijas dzelzceļš
Dibināts 1991. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Galvenās personas Jānis Lange (padomes priekšsēdētājs)
Priekšsēdētājs Māris Kleinbergs (valdes priekšsēdētājs)
Pakalpojumi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldība, dzelzceļa kravu pārvadājumi un starptautiskie pasažieru pārvadājumi
Ieņēmumi 32 430 EUR (2019. gadā)
Vērtība 420,02 miljoni EUR (2019. gadā)[1]
Darbinieki 9950 (koncernā), 6265 (VAS Latvijas dzelzceļš), 31.12.2019[2]
Mājaslapa ldz.lv
LDz logo no 1992. līdz 2018. gadam[3]
Dzelzceļa līnijas Latvijā 2016. gadā
LDz galvenā ēka
Sliežu ceļi pie Jāņavārtu stacijas

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir Latvijas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un "Latvijas dzelzceļš" koncerna valdošais uzņēmums. Uzņēmums sniedz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras, apkalpes vietu operatora (kravas vagonu sastāvu apstrādes, vagonu tehniskās apkopes un apskates, pasažieru staciju un pieturas punktu uzturēšanas un attīstības), elektroenerģijas sadales un tirdzniecības, nekustamā īpašuma nomas, informācijas tehnoloģiju, elektronisko sakaru, kā arī principāla pakalpojumus. LDz meitas uzņēmumi veic arī dzelzceļa kravu un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, loģistikas pakalpojumus, kā arī atbild par ritošā sastāva remontu un uzturēšanu.

Latvijas dzelzceļš ir valsts kapitālsabiedrība, un 100% tās kapitāla daļu pieder valstij. Uzņēmuma akciju turētājs ir Satiksmes ministrija. LDz galvenais birojs atrodas Rīgā.

Koncerns nodarbina gandrīz 10 tūkstošus darbinieku (2019. gads)[4] un ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā.

"Latvijas dzelzceļš" dibināts 1991. gada 2. septembrī, un ir uzskatāms par 1919. gada 5. augustā dibinātās Latvijas Dzelzceļu virsvaldes darba turpinātāju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas dzelzceļi

1895. gadā izveidoja valsts Rīgas-Orlas dzelzceļa pārvaldi ar vadību Rīgā, kuras sastāvā iekļāva nozīmīgākos Latvijas teritorijā izbūvētos dzelzceļus. 1918. gadā izveidoja Latvijas Republikas Satiksmes un darba ministriju. 1919. gada nodibināja Latvijas Dzelzceļu virsvaldi — vienīgo valsts dzelzceļu apsaimniekotāju.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Dzelzceļu virsvaldi likvidēja, nodibināja PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvaldi „Latvijas dzelzceļš”. 1942. gadā Baltijas valstu dzelzceļus pakļāva kopējai Vācijas satiksmes ceļu direkcijai Reichsverkehrdirektion Riga. 1944. gadā atjaunoja „Latvijas dzelzceļa” pārvaldi. 1951. gadā nodibināja Latvijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 12. vidusskolu, ko 1953. gadā to pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā par Daugavpils 9. vidusskolu. 1953. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus sāka apsaimniekot vienotā „Baltijas dzelzceļa” pārvalde ar centru Rīgā. 1956. gadā atjaunoja „Latvijas dzelzceļa” pārvaldi. 1963. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus apvienoja „Baltijas dzelzceļā” (Прибалтийская железная дорога). 1973. gadā „Baltijas dzelzceļu” apbalvoja ar Oktobra revolūcijas ordeni.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada 1. oktobrī nodibināja valsts uzņēmumu „Latvijas dzelzceļš”. 1992. gadā „Latvijas dzelzceļš” no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas pārņēma Latvijas teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru un ritošo sastāvu. 1993. gada 27. decembrī „Latvijas dzelzceļš” tika reorganizēts par valsts akciju sabiedrību.

2001. gadā iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izveidoja AS „Pasažieru vilciens”. Pēc Eiropas dzelzceļa direktīvas prasībām 2004. gadā tika pieņemti grozījumi Dzelzceļa likumā, kas paredzēja atsevišķās struktūrvienībās atdalīt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas un pārvadāšanas funkcijas. No 2005. līdz 2006. gadam „Latvijas dzelzceļš” pārvaldes tika reorganizētas par meitas uzņēmumiem: SIA „LDz Infrastruktūra”, SIA „LDz Ritošā sastāva serviss”, SIA „LDz Cargo”. 2009. gadā SIA „LDz Cargo” sasniedza kravu pārvadājumu apjoma rekordu.

2015. gadā veikta 16 pasažieru staciju modernizācija Jūrmalas un Jelgavas virzienos.[5]

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmajā posmā līdz 2023. gada beigām bija plānots elektrificēt ar 25 kV maiņstrāvu galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas: Daugavpils—Krustpils, Rēzekne—Krustpils un Krustpils—Rīga. Bija paredzēts izbūvēt un pārbūvēt šo līniju elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēkas un būves.[6]

2018. gada 10. augustā tika izsludināts elektrifikācijas pirmā posma iepirkums, bet 2020. gadā sakarā ar krasu kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos elektrifikācijas projektu tika nolemts neturpināt.[7]

Koncerna struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncernā "Latvijas dzelzceļš" ietilpst valdošais uzņēmums — VAS "Latvijas dzelzceļš" un sešas meitas sabiedrības[8]:

  • SIA "LDZ CARGO" — dzelzceļa kravu pārvadājumu un starptautisko pasažieru pārvadājumu veicējs;
  • SIA "LDZ Loģistika" — loģistikas un multimodālo pārvadājumu pakalpojumu uzņēmums;
  • SIA "LDZ infrastruktūra" — infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums;
  • SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" — ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums;
  • SIA "LDZ apsardze" — apsardzes pakalpojumu uzņēmums
  • AS "LatRailNet" — veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali.

VAS "Latvijas dzelzceļš" struktūrvienība ir arī Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs, tā ekspozīcijas ir izvietotas Rīgā un Jelgavā.

Darbinieku apmācībai “Latvijas dzelzceļš” ir organizējis profesionālās tālākizglītības iestādi "LDZ Mācību centrs".[9]

Sniegtie pakalpojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumi — nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.
  • Infrastruktūras pārvaldītāja papildpakalpojumi — kravas vilcienu sastāvu apstrāde, vagonu tehniskā apkope un apskate, palīdzība negadījuma seku likvidēšanas darbos, bīstamo kravu pārvadāšanas kontrole un palīdzība nestandarta vilcienu vadīšanā.
  • Nomas pakalpojumi — "Latvijas dzelzceļš" ēkas, būves, zemi un pārējos pamatlīdzekļus, kuri nav nepieciešami savas darbības veikšanai, iznomā pārvadātājiem un citām ar dzelzceļa sistēmas darbību saistītajām uzņēmējsabiedrībām un iestādēm.
  • Elektroenerģijas realizācijas pakalpojumi — elektroenerģijas sadales un tirdzniecības pakalpojumu sniegšana fiziskajām un juridiskajām personām.
  • Principāla pakalpojumi ietver tranzīta dokumentu noformēšanu robežstacijās, tranzīta deklarācijas noformēšanu bāzes stacijās tranzīta kontroles sistēmā NCTS, saistību izpildi par muitas parāda samaksu valsts budžetā.
  • Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi — ietver pakalpojumus, kas saistīti ar kravu un pasažieru pārvadājumu informācijas sistēmām, kā arī biznesa atbalsta, kontroles un vadības informācijas sistēmām.
  • Elektronisko sakaru pakalpojumi — datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, piekļuves elektronisko sakaru tīkla infrastruktūrai pakalpojumi, publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla balss telefonijas pakalpojumi un starpsavienojuma pakalpojumi.
  • Citi pakalpojumi — šajos pakalpojumos ietilpst vadības pakalpojumi atkarīgajām sabiedrībām, pašu ražotās siltumenerģijas pārdošana, apsaimniekošanas pakalpojumi un dažādi citi neliela apjoma pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām.

Valdes priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]