Pāriet uz saturu

Kārlis Ezeriņš

Vikipēdijas lapa
Jānis Ezeriņš
Ģenerālis Jānis Ezeriņš (1927)
Ģenerālis Jānis Ezeriņš (1927)
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 10. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bauskas pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1934. gada 29. septembrī (66 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
ģenerālis
Dienesta laiks 1888 — 1918
1918 — 1919, 1920
1919 — 1920
1920 — 1926
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Krievija KSFPR
Valsts karogs: Latvija LSPR
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Komandēja 76. kājnieku pulks
53. kājnieku pulks
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš
Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Latvijas Neatkarības karš
Izglītība Viļņas junkurskola, Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija
Cits darbs Latvijas Kara ministrijas darbinieks, Kara padomes loceklis

Kārlis Ezeriņš (krievu: Карл Иванович Эзеринг, 1868. gada 10. septembris1934. gada 29. septembris) bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1916), Padomju Latvijas armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieks (1919), Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1920).

Dzimis 1868. gada 10. septembrī Bauskas pagastā. 1888. gadā kā savvaļnieks iestājās Krievijas Impērijas armijā, 1892. gadā pabeidza mācības Viļņas junkurskolā un studēja Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā (Николаевская академия Генерального штаба), kuru pabeidza 1899. gadā. Ieguva štābkapteiņa (1899), kapteiņa (1901) un apakšpulkveža (1904) dienesta pakāpes.

Piedalījās Krievijas—Japānas karā 1904.—1905. gadā kā 31. divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs. 1908. gadā viņu paaugstināja par pulkvedi, 1913. gadā K. Ezeriņš kļuva par 19. divīzijas štāba priekšnieku. Pirmā pasaules kara laikā pulkvedis Ezeriņš bija 76. un 53. kājnieku pulka komandieris, 74. divīzijas štāba priekšnieks, paaugstināts par ģenerālmajoru (1916).

Oktobra revolūcijas laikā 1917. gadā K. Ezeriņš bija Ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks, 1918. gadā — Sarkanās armijas Galvenā štāba nodaļas priekšnieks. 1919. gada 23. janvārī Ezeriņu iecēla par Padomju Latvijas armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieku, pēc tam viņš darbojās Sarkanās armijas 15. armijas štābā.

1920. gada septembrī K. Ezeriņš dezertēja no Sarkanās armijas, pārgāja robežu un 1920. gada decembrī kļuva par Latvijas armijas Reglamentu caurskatīšanas un rediģēšanas komisijas priekšsēdētāju. 1924. gadā ģenerālis K. Ezeriņš bija kara ministra biedrs, vēlāk — Latvijas Republikas Kara ministrijas padomes loceklis. 1926. gada oktobrī viņu iecēla par Kara ministrijas izmeklēšanas komisijas locekli, bet decembrī atvaļināja sakarā ar štatu samazināšanu.

Miris 1934. gada 29. septembrī Rīgā, apbedīts II Meža kapos.[1]

  • Sv. Staņislava ordenis, II (ar šķēpiem), III (ar šķēpiem) šķira
  • Sv. Annas ordenis, II (ar šķēpiem), III (ar šķēpiem), IV šķira
  • Sv. Vladimira ordenis, III (ar šķēpiem), IV šķira
  • Jura ierocis
  1. «Latvijas Kara muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 1. jūlijā. Arhivēts 2020. gada 2. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]