Kārlis Frikhofs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Frikhofs
Karl Frickhoff
karavīra gaitās
karavīra gaitās
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 16. decembrī
Veneveres pagasts, Vidzemes guberņa
(Tagad Viljandi apriņķis, Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1917. gada 5. janvārī (27 gadi)
Tīreļpurvs, Krievijas impērija
(Tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība igaunis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe podporučiks (virsleitnants)
Dienesta laiks 1914 — 1917
Valsts Krievijas impērija
Vienība 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (III šķ.)
Jura ordenis (IV šķ.)
Staņislava ordenis (III šķ., ar šķēp.)
Izglītība Pavlova karaskola

Kārlis Frīdrihs Frikhofs (igauņu: Karl Friedrich Frickhoff, 1889. gada 28. decembris [v.s. 16. decembris] — 1917. gada 5. janvāris [v.s. 1916. gada 23. decembris]) bija igauņu tautības virsnieks, kas dienēja latviešu strēlniekos. Par Ziemassvētku kaujās izrādīto varonību apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Veneveres pagastā, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Pēc Hugo Trefnera ģimnāzijas pabeigšanas studējis Tērbatas universitātē. Studentu korporācijas "Sakala" buršs.[1][2]

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā.[1] Ieguvis virsnieka dienesta pakāpi pēc Pavlova karaskolas pabeigšanas 1915. gada 1. oktobrī.[2] Pēc paša vēlēšanās 1916. gada 26. martā pārcelts uz latviešu strēlnieku vienībām, kur no 9. jūlija dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, komandējis pulka 3. rotas komandieris.[1][3] 1916. gada 23. jūnijā paaugstināts par podpuručiku (virsleitnantu), savukārt 20. oktobrī apbalvots ar Staņislava ordeni (III šķiras, ar šķēpiem).[1]

Tīreļpurvā, ar savu rotu pārraujot vācu aizsardzību un iebrūkot Ložmetējkalna aizmugurē, kritis Ziemassvētku kauju pirmajā dienā — 1917. gada 5. janvārī (pēc v. s. 1916. gada 23. decembrī).[1] Par kaujā izrādīto varonību pēc nāves 1917. gadā apbalvots ar Jura ordeņa IV šķiru,[4] savukārt 1920. gadā ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru.[5][1] Atdusas Rīgas Brāļu kapos.[6]

Apraksti par apbalvošanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Svētā Jura ordeni

..par to, ka 1916. g. 23. decembrī kaujā Mangaļu un Ložmetēju kalna rajonā, pretinieka nocietinātās pozicijās iebrūkot, saņēmis uzdevumu paplašināt pārrāvumu pretinieka ierakumos uz vakariem un to nodrošināt, ar savu rotu devās gar ierakumu un izsita ienaidnieku no patvertnēm un blokmājām ar durkļiem un rokas granātām. Šo uzdevumu veicot, viņš krita un ar nāvi apzīmogoja savu varoņdarbu, bet rota noturējās savās pozicijās arī pēc viņa nāves un ar to nodrošināja pretinieka ierakumos 2. latviešu brigādes aizmuguri un flankus.[7]

Par Lāčplēša Kara ordeni

1916. gada 23. decembra kaujā Frikhofs kā 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 3. rotas komandieris kopā ar pulku izlauzās cauri stipri nocietinātajām vācu pozīcijām Ložmetējkalna rajonā. Pēc pirmās līnijas ieņemšanas virzījās uz kalna pusi, ieņēma nocietināto blindāžu un atsita vairākus uzbrukumus no Ložmetējkalna, visu laiku cīnoties zem spēcīgas artilērijas un ložmetēju uguns. Šajā kauja kritis varoņa nāvē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 L.k.o.k. biogrāfija — Frikhofs, Kārlis Fridirichs
  2. 2,0 2,1 Eestlastest kavaleride elulood (igauniski)
  3. Jānis Kaktiņš, Varoņu sejas: latviešu strēlnieku dzīves stāsti, Pulkveža Brieža fonds, Rīga, 1930. gads, 54. lpp. (saite)
  4. "Nākotne" — M. Peniķis Latvieši pirmajā pasaules karā (1944. gada 1. janvāris, Nr.4, 156 lpp.)
  5. "Valdības Vēstnesis" — Lāčplēša Kara ordeņa 1920. gada 18. decembra sēdes protokols (1921. gada 31. janvāris, Nr.24, 2. lpp.)
  6. Rīgas Brāļu kapi — Apbedījumu datu bāze
  7. 12. armijas 1917. gada 13. februāra 161. pavēle (no Latviešu strēlnieki: 6.sējums, Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga, 1939. gads, 2842. — 2843. lpp.)