Kārlis Gailis (būvinženieris)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kārlis Gailis (1901—1994) bija ievērojams Latvijas būvinženieris, darbojies gan kā praktiķis, gan kā akadēmiķis. Savā jomā strādājis gan pirms Latvijas okupācijas, gan tās laikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Mihails (Miķelis) Gailis dzimis 1901. gada 8. martā, Stienes muižā un kristīts Liepupes baznīcā. Viņa vecāki pēc neilga laika pārceļas uz Inciemu, kur tēvs strādā Inciema muižā par dārznieku (A. Eglītis šo muižu vēlāk apraksta savā grāmatā "Pansija pilī"). Pēc Lēdurgas pagastskolas beigšanas Kārlis dodas uz Rīgu, kur dzīvo pie radinieka optiķa Eduarda Gaiļa un studē Latvijas Universitātes būvinženierijas fakultātē. Fakultāti absolvējis 1929. gada 16. maijā.

Strādājis Latvijas Universitātē (vēlāk - Politehniskajā Institūtā) par docentu. Bijis arī Šoseju un zemes departamenta vecākais inženieris (1939. gadā).

Dzīvojis Rīgā, Sporta ielā 3. Sieva: Marta Gailis (dzimusi Bajārs). Trīs bērni (divas meitas un viens dēls). Miris 1994. gada 2. februārī. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Zinātnisko pētījumu joma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas grants un akmeņu noderība betona celtnēs.

Ievērojamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilts pār Gauju Siguldā, virsbūves projekts (pie šī tilta strādājis divas reizes: pirms Otrā pasaules kara - atklāšana 1937. gada 23. jūlijā, un pēc tā (1950. gadā), jo tilts 1941. gadā tika uzspridzināts)

Tilts pār Lielupi Jelgavā, atklāts 1939. gadā (uzspridzināts, Otrā pasaules kara beigās atkāpjoties vācu karaspēkam)

Apbalvojumi un tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]