Kārlis Teodors

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Teodors
Karl Theodor
Anna Dorothea Therbusch - Kurfürst Karl Theodor von der Pfalz - WGA22211.jpg
Bavārijas kūrfirsts
1777. gada 30. decembris — 1799. gada 16. februāris
Priekštecis(-e) Maksimiliāns III Jozefs
Pēctecis(-e) Maksimiliāns I Jozefs
Dzimis 1724. gada 11. decembrī
Drogenbosa, Austriešu Nīderlande
(Flāmu Brabante, Karogs: Beļģija Beļģija)
Miris 1799. gada 16. februārī (74 gadu vecumā)
Minhene, Bavārijas kūrfirste
(Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Teatīnu baznīca (Theatinerkirche), Minhene, Karogs: Vācija Vācija
Dzīvesbiedre 1. Zulcbahas Elizabete Auguste
2. Austrijas-Estes Marija Leopoldīne
Bērni 1 laulībā no Elizabetes, vismaz 5 ārlaulibas
Dinastija Vitelsbahu dinastija
Tēvs Johans Kristiāns Jozefs
Māte Marija Henriete Delatūra d'Overņa
Reliģija katoļticība

Kārlis Filips Teodors (vācu: Karl Philipp Theodor; dzimis 1724. gada 11. decembrī, miris 1799. gada 16. februārī) bija Jīlihas -Bergas hercogs, Pfalcas kūrfirsts no 1742. gada kā Kārlis IV Teodors un Bavārijas kūrfirsts no 1777. gada kā Kārlis I Teodors.

Gan politikā, gan sadzīvē zināmā mērā būdams pretstats laikabiedram Prūsijas karalim Frīsdriham Lielajam, Kārlis Teodors savu rezidences pilsētu Manheimu izveidoja par ievērojamu Eiropas kultūras centru. Tika celtas greznas pilis, nodibināta zinātņu akadēmija, pie galma kapelas izveidojās Manheimas mūzikas skola. Manheimā uzturējās Mocarts, un Kārlis Filips pasūtīja Mocartam operu "Idomeneo". Teātrī bija franču un itāļu trupas. 1782. gadā Manheimā notika Šillera lugas "Laupītāji" (Die Räuber) pirmizrāde.

Pēc Maksimiliāna III Jozefa nāves 1777. gadā Kārlis Filips kļuva par Bavārijas valdnieku. Piekrisdams Austrijas priekšlikumam apmainīt Dienvidbavāriju pret Austrijas Nīderlandes daļu, Kārlis Filps izraisīja Bavārijas mantojuma karu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]