Maksimiliāns I Jozefs

Vikipēdijas lapa
Maksimiliāns I Jozefs
Maximilian I. Joseph
Bavārijas karalis
1806. gada 1. janvārī — 1825. gada 13. oktobrī
Priekštecis tituls nodibināts
Pēctecis Ludvigs I
Bavārijas kūrfirsts
1799. gada 16. februārī — 1806. gada 1. janvārī
Priekštecis Kārlis Teodors
Pēctecis tituls likvidēts
Dzimis 1756. gada 27. maijā
Švecingene, Bādenes markgrāfiste, Svētā Romas impērija
(Bādene-Virtemberga, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1825. gada 13. oktobrī (69 gadu vecumā)
Minhene, Bavārijas karaliste
(Bavārija, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Theatinerkirche, Minhene, Karogs: Vācija Vācija
Dzīvesbiedre 1. Hesenes-Darmštates Marija Franciska
2. Bādenes Karolīne
Bērni 13 bērni, to skaitā Ludvigs I, Bavārijas Augusta, Bavārijas Karolīne Auguste, Kārlis Teodors (no Marijas) un Bavārijas Elizabete Ludovika, Bavārijas Amālija Auguste, Bavārijas Sofija, Bavārijas Marija Anna, Bavārijas Ludovika Vilhelmīne
Dinastija Vitelsbahu dinastija
Tēvs Frīdrihs Mihaels
Māte Zulcbahas Marija Franciska
Reliģija katolisms
Paraksts

Maksimiliāns I Jozefs (vācu: Maximilian I. Joseph; dzimis 1756. gada 27. maijā, miris 1825. gada 13. oktobrī) bija Bavārijas kūrfirsts no 1799. gada un Bavārijas karalis no 1806. gada.

Dzimis Pfalcas-Cveikbrikenes pfalcgrāfa un hercoga Frīdriha Mihaela ģimenē. 1795. gadā mantoja Cveibrikeni, līdz ar bezbērnu Kārļa Teodora nāvi 1799. gadā kļuva par Kūpfalcas un Bavārijas kūrfirstu un Jīlihas-Bergas hercogu.

Ārpolitikā orientējās uz Napoleonu un piedalījās karos Napoleona pusē. 1805. gadā ar Francijas atbalstu Bavārija kļuva ar karalisti, un Maksimiliāns I Jozefs - par tās pirmo karali. 1813. gada oktobrī Maksimiliāns I Jozefs pārgāja Napoleona pretinieku koalīcijas pusē, tomēr saglabāja karaļa titulu. Maksimiliāna I Jozefa valdīšanas laikā valstīs notika plaša baznīcas īpašumu sekularizācija.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]