Kārlis fon Brēverns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 18. gadsimta diplomātu. Par 20. gadsimta politiķi skatīt rakstu Karls fon Breverns.
Kārlis Hermanis fon Brēverns
Karl Hermann von Brevern
Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741)
Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741)
Personīgā informācija
Dzimis 1704. gada 22. oktobrī
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1744. gada 3. janvārī (39 gadi)
Pēterburga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās diplomāts
Dzīvesbiedre Amālija Doroteja fon Keizerlinga

Kārlis Hermanis fon Brēverns (vācu: Karl Hermann von Brevern, 1704–1744) bija vācbaltiešu diplomāts Krievijas impērijas dienestā. Krievijas impērijas Zinātņu akadēmijas prezidents (1740–1741), ķeizarienes Elizabetes konferencministrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Brēvernu dzimtas. Dzimis 1704. gada 22. oktobrī Rīgā tiesneša Hermaņa Brēverna un viņa sievas Katrīnas, dzimušas fon Reiternas, ģimenē. Mācījās Rīgas akadēmiskajā ģimnāzijā, no 1719. gada studēja tieslietas Kēnigsbergas universitātē. No 1726. gada bija Krievijas impērijas vēstniecības sekretārs Stokholmā, vēlāk Krievijas impērijas Ārlietu kolēģijas tulks. Pēc Kurzemes hercoga atraitnes Annas kļūšanas par Krievijas ķeizarieni 1731. gadā viņš pavadīja vēstnieku F.K. fon Lēvenvoldi diplomātiskās misijās Vīnē, Drēzdenē un Berlīnē (1731—1734).

1735. gadā K. Brevernu iecēla par ķeizarienes Annas Ministru kabineta sekretāru. 1740. gadā viņš salaulājās ar ķeizarienes galma dāmu Amāliju Doroteju fon Keizerlingu un tika iecelts par Krievijas impērijas Zinātņu akadēmijas prezidentu.

Pēc ķeizariemes Annas nāves un reģenta Bīrona gāšanas 1741. gada 15. aprīlī atcelts no visiem amatiem, tomēr vēlāk iecelts par ķeizarienes Elizabetes konferencministru, no 1742. gada vadīja Krievijas impērijas Ārlietu kolēģiju.

Miris 1744. gada 3. janvārī Pēterburgā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Brevern, Karl v. Archived 2016. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē. BBLd – Baltisches Biographisches Lexikon digital