Karls fon Breverns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 20. gadsimta politiķi. Par 18. gadsimta diplomātu skatīt rakstu Kārlis fon Brēverns.
Karls fon Breverns
Alexander Hermann Karl von Brevern
Krievijas impērijas Valsts Domes deputāts (1913)
Krievijas impērijas Valsts Domes deputāts (1913)
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 24. septembrī
Altenhofas muiža, Viru apriņķis, Igaunijas guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1943. gada 7. decembrī (63 gadi)
Štefansdorfa, Lejassilēzija (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās politiķis
Vecāki Jūliuss fon Breverns, Annas fon Ikšķila-Gildenbranda
Dzīvesbiedre Olga fon Šmemane

Karls fon Breverns (vācu: Alexander Hermann Karl von Brevern, 1880—1943) bija vācbaltiešu politiķis, Jēgalas muižas (vācu: Jaggowal, igauņu: Jägala mõis) īpašnieks. Baltijas Apvienotās Zemes padomes valdes loceklis (1918).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes prezidijs (1918). Sēž: E. Delingshauzens (vidū), H. Štriks, K. Breverns, A. Rehenkampfs, T. Hāns. Stāv: V. Bulmerinks, A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass.

Dzimis 1880. gada 24. septembrī Viru apriņķa Altenhofas muižā (igauņu: Vanamõisa mõis) tās īpašnieka Jūliusa fon Breverna un viņa sievas Annas, dzimušas fon Ikšķilas-Gildenbrandas (Uexküll-Güldenband), ģimenē. Studēja Pēterburgas Ķeizariskajā tieslietu skolā, pēc kuras beigšanas 1903. gadā dienēja lebgvardes ulānu pulkā. 1904. gadā strādāja Viļņas gubernatora K. Pālena kancelejā, 1905. gadā bija Ļidas apriņķa zemstes priekšnieks, 1905. gada revolūcijas laikā bija Tallinas apriņķa zemnieku lietu komisārs (1905-1906), vēlāk šī apriņķa muižniecības delegāts un muižniecības priekšstāvis (1910—1918). Līdztekus bija Krievijas impērijas Valsts Domes deputāts no Igaunijas guberņas (1912-1917).

Vācu okupācijas laikā 1918. gada 12. aprīlī viņu ievēlēja par Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotās Zemes padomes valdes locekli Rīgā. Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Berlīni.

Miris 1943. gada 7. decembrī Štefansdorfas ciemā (Stephansdorf, tagad Szczepanów) Sroda Slonskas apriņķī Lejassilēzijā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Carola L. Gottzmann, Petra Hörner: Lexikon der deutschsprachigen Literatur des Baltikums und St. Petersburgs. Berlin 2007, S. 355-356

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]