Hermanis fon Brēverns
| ||||||||||||||||
Hermanis fon Brēverns (vācu: Hermann von Brevern, 1663–1721) bija Zviedru Vidzemes jurists, 1694. gadā iecelts dižciltīgo kārtā. Rīgas pilstiesas (Burggericht) priekšēdētājs (1696), pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas iecelts par Vidzemes hoftiesas viceprezidentu (1711), vēlāk par Krievijas justīckolēģijas viceprezidentu un Vidzemes un Igaunijas tieslietu kolēģijas vadītāju Pēterburgā. Sagatavojis Vidzemes seno privilēģiju sarakstu, kas ilgstoši kalpoja Baltijas provinču autonomijas pamatošanai Krievijas impērijas sastāvā.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cēlies no Brēferu dzimtas. Dzimis 1663. gada 20. jūlijā Rīgā profesora Johana Brēfera un viņa sievas Sofijas, dzimušas fon Duntes, ģimenē. Mācījās Rīgas akadēmiskajā ģimnāzijā, kur viņa tēvs no 1677. gada bija teoloģijas profesors. Rīgā latīniski iespiesti viņa pirmie disputi un uzrunas. 1683. gadā viņš uzsāka matemātikas, teoloģijas un tieslietu studijas Altdorfas Universitātē (latīņu: Academia norica Altdorfina), kuras 1686. gadā turpināja Jēnas Universitātē, un 1690. gadā pabeidza Leipcigas Universitātē.
Pēc atgriešanās dzimtenē 1693. gadā iecelts par Zviedru Vidzemes Rīgas apriņķa zemes tiesas piesēdētāju, 1694. gadā iecelts dižciltīgo kārtā. 1696. gadā kļuva par Rīgas Karaliskās pilstiesas (Burggericht) priekšsēdētāju, 1701. gadā par Vidzemes hoftiesas (Hofgericht) piesēdētāju.
Lielā Ziemeļu kara sākumā atkārtoti bēga uz Lībeku (1700-1701, 1709-1711), pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas caur Liepāju un Jelgavu atgriezās Rīgā un 1711. gadā tika iecelts par Vidzemes hoftiesas viceprezidentu. Pateicoties Pētera I personiskai labvēlībai viņu 1718. gadā iecēla par Pēterburgas Vidzemes un Igaunijas tieslietu kolēģijas viceprezidentu, viņš piedalījās dokumentu gatavošanā Nīštates miera līguma sarunām. 1718. gadā viņš latīniski uzrakstīja savu autobiogrāfiju Hermannus de Brevern de vita sua, ko vāciski pārtulkoja un publicēja K. Buse ilgi pēc viņa nāves 1846. gadā.[2] No 1721. gada Vidzemes landrāts, Vainižu pils (Wainsel) īpašnieks.[3]
Miris Pēterburgā 1721. gada 3. jūlijā, apglabāts Rīgā. Viņa dēls Kārlis fon Brēverns (1704—1744) kļuva par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidentu (1740).
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Disputatio philosophica de norma physicae Rīga, 1683 (latīniski)
- Oratio de novo Romanorum veterum anno cum nostro collato Rīga, 1683 (latīniski)
- De Q. Curtii Rufi aetate Altdorfa, 1683 (latīniski)
- Exerc. acad. de Symbolo heroico, Italis Impresa, Gallis Devise dicto. Altdorfa, 1686 (latīniski)
- Untersuchung von der Wahrhaftigkeit des Privilegiums Sigismundi Augusti feria sexta post festum Sctae. Catharinae 1561 (rokraksts)
- Entwurf einiger historischen Nachricht über die liefländische Privilegia zum Besten meines geliebten Vaterlandes (rokraksts)
- Gelehrte Anmerkungen über alle livländische Denkwürdigkeiten (rokraksts)
- Kurze Anzeige derer Scribenten, aus welchen die Historie von Lieffland nach Mögliclikeit zusammengefasst werden könnte, zum weitern Nachdenken bey müssigen Stunden entworfen von H. v. B. Omne initium grave (rokraksts)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2881. sleja.
- ↑ K. H. v. Busse. Hermann's von Brevern Leben, von ihm selbst 1718 aufgezeichnet und nach der lateinischen Urschrift mitgetheilt. In: Archiv für die Geschichte Liv-, Est- und Curlands 5 (1847), 225-259 [1][novecojusi saite]
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
|