Kšištofs Antonijs Šembeks
| ||||||||||||
Kšištofs Antonijs Šembeks (poļu: Krzysztof Antoni Szembek, 1667—1748) bija Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī (1711—1716).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1667. gada 25. martā Ščepanovas ciemā Kujāvijā. Studēja teoloģiju, tiesību zinātnes un vēsturi Romā, pēc atgriešanās dzimtenē viņu 1692. gadā iesvētīja par katoļu priesteri. Darbojās Kujāvijas bīskapijā, no 1699. gada Pšemislā, no 1703. gadā Varmijas bīskapijā, no 1708. gada Gņezno.
1710. gadā viņu iecēla par Inflantijas un Piltenes bīskapu Teodora Volfa fon Līdinghauzena vietā, kurš tika iecelts par Helmas bīskapu. Lielā Ziemeļu kara dēļ amatā iesvētīts tikai 1711. gada 15. septembrī. 1713. gadā Inflantijas bīskaps Šembeks nesekmīgi centās panākt Piltenes apgabala pievienošanu Inflantijas vaivadijai. Līdztekus viņš bija Polijas karaļa sūtnis Vīnē (1713-1714).
1716. gada 15. februārī viņu nominēja par Poznaņas bīskapu. 1719. gadā viņš pārcēlās uz Kujāvijas bīskapiju un 1739. gadā kļuva par Polijas primātu un Gņezno arhibīskapu. 1733. gadā viņš atbalstīja Staņislava Leščiņska ievēlēšanu par Polijas karali. 1735. gadā viņš parakstīja Varšavas Konfederācijas Ģenerālpadomes rezolūciju.
Miris 1748. gada 6. jūlijā Lovičā (Łowicz).