Pšemisla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pšemisla
Pšemisla. Priekšplānā - katedrāle
Pšemisla. Priekšplānā - katedrāle
Karogs: Pšemisla
Karogs
Ģerbonis: Pšemisla
Ģerbonis
Pšemisla (Polija)
Pšemisla
Pšemisla
Koordinātas: 49°47′10″N 22°46′26″E / 49.78611°N 22.77389°E / 49.78611; 22.77389Koordinātas: 49°47′10″N 22°46′26″E / 49.78611°N 22.77389°E / 49.78611; 22.77389
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Piekarpatu vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1389
Platība
 • Kopējā 46,17 km2
Augstums 157 m
Iedzīvotāji (2012)
 • kopā 64 276
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.przemysl.pl/
Pšemisla Vikikrātuvē

Pšemisla (poļu: Przemyśl) ir sena pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē Sanas krastos pie Ukrainas robežas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta varētu būt radusies ap 8. gadsimtu, kad apvidus bija Lielmorāvijas valdījumā. Kad ungāri ap 899. gadu sagrāva Lielmorāviju, šeit dzīvojošie baltie horvāti nonāca Kijevas Krievzemes ietekmē. Pšemisla tika uzskatīta par t.s. Sarkanās Krievzemes galveno centru, un līdz 13. gadsimta otrajai pusei par šo teritoriju notika cīņas starp Poliju, Kijevas Krievzemi un Ungāriju. Pilsēta nokļuva Polijas sastāvā, un 1389. gadā Vladislavs Jagello apstiprināja tai Magdeburgas tiesību piešķiršanu.

Līdz pat Otrajam Ziemeļu karam ("Plūdiem") Pšemisla bija rosīga tirdzniecības pilsēta ar poļu, rutēņu, ebreju, vācu, čehu un armēņu kopienām, tomēr 17. gs. karu rezultātā pilsēta panīka.

1772. gadā Pirmajā Polijas dalīšanā Pšemisla nokļuva Austrijas (Habsburgu) monarhijas sastāvā. Tā kā pilsēta atradās stratēģiskā vietā netālu no Krievijas impērijas robežas, tā no 19. gadsimta vidus līdz Pirmā pasaules kara sākumam tika pārvērsta par stipru militāru bāzi un trešo lielāko tālaika cietoksni Eiropā (aizsardzības līnijas 45 km garumā ar 44 fortiem, garnizons - 85 000 karavīri).

Pirmā pasaules kara laikā šeit notika sīvas cīņas. Kara sākumā Krievijas karaspēks 1914. gada augustā spēji uzbruka Pšemislai. Cietoksnis izturēja, tomēr Krievijas karaspēks 1914. gada oktobrī veica otru uzbrukumu nocietinājumiem, un aplenkuma rezultātā 1915. gada 22. martā Pšemisla krita. Krievijas karaspēks saņēma gūstā 126 000 karavīru. Tomēr 1915. gada 3. jūnijā Austroungārijas karaspēks Pšemislu atguva. Kauju rezultātā no abām pusēm krita ap 115 000 karavīru.

Pēc Pirmā pasaules kara no 1918. gada 3. novembra līdz 12. novembrim pilsētā notika ielu cīņas starp poļu un Rietumukrainas Republikas spēkiem. Ukraiņi tika sakauti un pameta pilsētu.

Pēc Molotova-Ribentropa pakta rezultātā veiktās Polijas sadalīšanas cauri pilsētai pa Sanas upi gāja PSRS un Nacistiskās Vācijas robeža. Pēc Otrā pasaules kara upes abus krastus piešķīra Polijai.

Panorāmas skats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panorāmas skats uz Pšemislu (2013).