Kaives Senču ozols
Kaives Senču ozols | |
---|---|
Ģeogrāfija | |
Atrašanās vieta | Kaive, Sēmes pagasts, Tukuma novads, Latvija |
Koordinātas | 57°3′51.5″N 23°1′31.9″E / 57.064306°N 23.025528°EKoordinātas: 57°3′51.5″N 23°1′31.9″E / 57.064306°N 23.025528°E |
Vispārējā informācija | |
Suga | Parastais ozols |
Vecums | 400 gadi[1][2] |
Izmēri | |
Augstums | 18—19 m |
Apkārtmērs | 10,4 m |
Oficiālais nosaukums: Kaives Senču ozols - kulta vieta | |
Aizsardzības numurs | 2318 |
Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Kaives Senču ozols Vikikrātuvē |
Kaives Senču ozols ir dižozols, parastais ozols (Quercus robur), kas aug Kaivē, Sēmes pagastā, Tukuma novadā, Latvijā.[1] Atrodas 500 metrus uz ziemeļrietumiem no Kaives muižas un 120 metrus uz dienvidaustrumiem no "Senčiem", aug pļavā starp dārziņiem.[3] Tas ir resnākais koks gan Latvijā, gan Baltijā, kā arī ir 11. resnākais un visapjomīgākais ozols Austrumeiropā.[4] Kaives Senču ozols tiek uzskatīts par vecāko ozolu gan Latvijā, gan Baltijā.[5]
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stumbra apkārtmērs ir 10,4 m,[4] tas ir 18—19 m augsts, vainaga projekcija sasniedz 250 m2, zari ir līdz 13,7 metriem gari.[3][1] Laikā no 1974. līdz 2013. gadam ozola apkārtmērs pieaudzis par vienu metru no 9,35 m līdz 10,4 m.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka Kaives dižozola vecums pārsniedz 800 gadus. Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš gan uzskata, ka Kaives ozols ir gandrīz 400 gadus vecs,[1][2] nevis 800—1000 gadus,[4] kā uzskata citi avoti, pamatojot to ar koka 3 mm gadskārtu jeb vidējo 2,5 cm stumbra resnuma pieaugumu gadā.[1][2] Tomēr vairums avotu uzskata, ka ozola vecums ir vairāk nekā 800 gadi.
1920. gada agrārajā reformā Kaives muižas zemi sadalīja 32 jaunsaimniecībās, no kurām zeme ar Kaives ozolu nokļuva J. Stromaņa īpašumā, kas savu jaunsaimniecību nosauca par "Senčiem", no kā arī ozols ieguvis savu pašreizējo nosaukumu.[2] 20. gadsimta 20. gados koka galotnē iespēris zibens, pēc kā ozolam saglabājies tikai viens lielāks zars.[4] Pirmoreiz publicējums presē par šo ozolu parādījies 1924. gada 30. oktobrī žurnālā "Nedēļa":
„Milzu ozols, saukts „Senču ozols”, atrodas Sēmes pagasta Kaives muižā, J. Stromaņa jaunsaimniecībā, 13 km no Tukuma, kalnainā apvidū. „Sencim” apkārt izmētātie atsevišķie lielie ozoli liecina, ka šeit reiz bijis ozolu mežs un, katrā ziņā, sena upuru vieta. Ozols 28 pēdas (8,5 m) apkārtmērā. Vidū tukšs, vienos sānos caurums, bet tas pamazām aizaug ciet. Ozols vēl pilnā zaļoksnībā. Pēc ļaužu nostāstiem, tuvējā Kaives muižā kādreiz bijis klosteris, kurš zviedru kara laikā izpostīts. Tajā laikā zem ozola saknēm paglabātas 3 muciņas zelta. Sakarā ar šie nostāstiem ap ozola saknēm nesen vēl redzēti rokamies „meklētāji”, bet saknes noaugušas cieti kā čuguna vāks.”[2]
G. Eniņš gan noraida iespējamību, ka šāds dižozols būtu spējis izaugt mežā un muižnieka lauki būtu varējuši būt "sena upuru vieta".[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Guntis Eniņš. 100 dižākie un svētākie. Rīga : Lauku Avīze, 2008. 134.—137. lpp. ISBN 9789984827155.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 281.—282. lpp. ISBN 9789934150791.
- ↑ 3,0 3,1 «Kaives ozols». Dabasretumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 «Kaives ozols - dižākais Baltijas ozols - 40 gadu laikā kļuvis par metru resnāks». jauns.lv. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā.
- ↑ «Pārskats par Latvijas ģeogrāfiju». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 8. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaives Senču ozols.
- Dziedava.lv informācija
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |