Kalnu lauvmutīte

Kalnu lauvmutīte; Misopates orontium (L.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta	Ceļteku dzimta (Plantaginaceae)
Ģints	Lauvmutītes (Misopates)
Suga	Kalnu lauvmutīte (Misopates orontium)
Sinonīmi
	- Antirrhinum orontium (L.), - Orontium arvense (Pers.).
	Kalnu lauvmutīte Vikikrātuvē

Kalnu lauvmutīte (latīņu: Misopates orontium) ir augu suga ceļteku dzimtā. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eiropas dienvidu, centrālajā un rietumu daļā, kā arī Rietumāzijā. Eiropas ziemeļu daļā, tostarp Latvijā, kalnu lauvmutīte ir uzskatāma par ievazātu augu.^[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalnu lauvmutīte ir viengadīgs, 15—70 cm garš lakstaugs. Stublājs ir vienkāršs vai zarojošs, stāvs vai pacils un tas augšdaļā ir dziedzermatains. Auga lapas ir lancetiskas vai lineāras, 2,5—5 cm garas un 0,2—0,7 cm platas, gandrīz sēdošas, apmatotas un izvietotas diezgan blīvi uz stublāja.

Ziedi ir izvietoti stublāja un zaru galu lapu žāklēs skrajās ziedkopās. Kauss ir 1—1,8 cm garš, dalīts gandrīz līdz pamatam. Kausa daļas ir lineāras, apmatotas un aptuveni vainaga garumā vai to mazliet pārsniedz. Vainags ir gaišsārts, 1,2—1,8 cm garš; pamata daļā ir stobrveidīgs, galā divlūpains. Ziedam pieša nav. Uz augšlūpas un apakšlūpas ir tumšāku garensvītru zīmējums, pie apakšlūpas pamata gaišāks plankums. Auglis ir slīpi olveidīga, 0,7—1 cm gara dziedzermataina divcirkņu pogaļa. Zied no jūlija līdz septembrim.^[1]