Kamēr...

Vikipēdijas lapa
Jauniešu koris "Kamēr..."
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Darbības gadi 1990 - šobrīd
Izdevēji biedrība "Kamēr mūzika" un SIA "ADD projekts"
Mājaslapa www.kamer.lv

Jauniešu koris Kamēr... ir 1990. gadā dibināts koris, vairākkārtējs starptautisku konkursu laureāts. Jaukto koru ieskaitē Kamēr... ir daudzkārtējs uzvarētājs Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Koru karos, no kuriem pēdējie norisinājās 2023. gada 1. jūlijā Rīgā. Koris aktīvi piedalās Latvijas un starptautiska mēroga pasākumos, sniedzot koncertus dažādās pasaules valstīs un uzstājoties kopā ar pazīstamiem mūziķiem.

Diriģenti un vokālie pedagogi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2022. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Jurģis Cābulis, pirms tam šajā amatā bijuši kora dibinātājs Māris Sirmais (1990—2012), Jānis Liepiņš[1] (2012—2018) un Aivis Greters (2018—2022).[2]

Kora direktors ir Andrejs Stupins-Jēgers. Kora korporatīvo attiecību vadītājs ir Andris Vecrumba.[1]

Kamēr... vokālie pedagogi ir Ansis Sauka un Jolanta Strikaite-Lapiņa. Ansis Sauka ar kora vīriešu kārtas dziedoņiem strādājis jau ilglaicīgi, savukārt Jolanta Strikaite-Lapiņa pievienojusies 2016. gadā, turpinot iepriekšējās pedagoģes Ainas Bajāres darbu ar meitenēm. Bajāre korī Kamēr... sāka strādāt 1990. gadā pēc diriģenta Sirmā uzaicinājuma.[3]

Korim vairākkārt mainījušies arī tā otrie diriģenti; šobrīd šo pienākumu veic Patriks Kārlis Stepe. Iepriekš kora otrie diriģenti ir bijuši Inita Kamarūte, Mārtiņš Ozoliņš un Ainārs Rubiķis.

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš dibināšanas koris «Kamēr...» ir ieguvis daudz diplomu un laureāta titulu konkursos gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. To starpā:

  • Uzvara Marktoberdorfas koru konkursā Vācijā (1999)[4];
  • Uzvara Starptautiskajā Haralda Andersena kamerkoru konkursā Somijā (2016)[5];
  • 3 Eiropas kordziedāšanas Grand Prix Gorīcijā (2004) un Areco (2013, 2019)[6];
  • 3 čempionu tituli un zelta medaļas Pasaules koru olimpiādē Ksjamenā, Ķīnā (2006)[7];
  • 6 uzvaras Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru karos (1998., 2003., 2008., 2013., 2018. un 2023.).[8]

Koris arī trīs reizes ir saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu[9]:

  • 1999. gadā: par sasniegumiem trijos starptautiskos koru konkursos Vācijā un Austrijā, par latviešu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu ārzemēs;
  • 2005. gadā: par programmas «Latvija — Saules zeme» ieceri un īstenojumu.
  • 2020. gadā: par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos ar muzikāli performatīvu piedzīvojumu "Kamēr... upē" 2020. gada Cēsu Mākslas festivāla ietvaros.

Lielo Mūzikas balvu par māksliniecisko darbību (tai skaitā koncertiem ar kori "Kamēr...") ieguvuši arī kora kādreizējie mākslinieciskie vadītāji Māris Sirmais (1997., 2003. un 2004. g.), Jānis Liepiņš (2013.g.) un Aivis Greters (2020.g.).[9]

2019. gada 11. novembrī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits korim «Kamēr...» pasniedza cildinājuma rakstu, atzinīgi novērtējot tā augstos sasniegumus — trīskārtēju uzvaru Eiropas kormūzikas Grand Prix, kā arī kopējo devumu Latvijas kultūras vārda nešanas labā.[10]

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau vairākus gadus “Kamēr...” pievērsies īpaši sev pasūtītu programmu atskaņošanai. Viens no lielākajiem projektiem līdz šim ir Pasaules Saules dziesmas (2008), kura ietvaros 17 jaunus darbus korim par Sauli radījuši tādi pasaule atzīti skaņraži kā sers Džons Taveners, Gija Kančeli, Svens Dāvids Sanstrēms, Leonīds Desjatņikovs, Džons Luters Adamss, Stīvens Līks, Dobrinka Tabakova, Ko Matsušita un citi. Pavisam dabiski Saules aizsākto ritējumu turpinājuši projekti Mīlas madrigāli (2010), Mēness dziesmas (2012) un Amber Songs (2014), kurās ievērojami latviešu un ārvalstu komponisti rakstījuši miniatūras korim attiecīgi par mīlestību, mēnesi vai apdarinājuši dzintarus — latviešu tautasdziesmas. Godinot īpašo sadarbību ar mākslinieku Ilmāru Blumbergu, kas radījis kora logo un vairuma albumu dizainu, 2018. gadā tapusi unikāla koncertizstāde Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr..., kurā pirmatskaņoti speciāli korim pasūtīti jaundarbi.

Vienlaikus koris aktīvi tiecas izmantot žanru sintēzes un jaunu izteiksmes līdzekļu sniegtās iespējas. Dziedātājiem iejūtoties arī dejotāju un aktieru lomās, radušies skatuviskie projekti Jersikas derība (Līgas Celmas oratorija, 2010), Ziemassvētku leģenda (Ērika Ešenvalda muzikāls stāsts, 2010), Mēness (Karla Orfa kameropera, 2012) un Svētā vēja dziedājumi (Džona Lutera Adamsa meditācija, 2013). Viskrāšņāk jauniešu nebeidzamā enerģija izmantota kora 25 gadu jubilejas koncertā 2015. gada maijā Latvijas Nacionālajā operā, kur trīs īpaši Kamēr... rakstītos pirmatskaņojumos dziedātāji sevi parādīja gan kā niansētu a capella ansambli (Ē. Ešenvalda Putna miegā), gan kā iespaidīgu skatuvisku vienību (Raimonda Tigula Leģenda par mums) un visbeidzot kā spožu orķestra partneri (Gabriela Džeksona Spring Rounds).

Kora skatuves partneru vidū ir Gidons Krēmers, Marta Sudraba, orķestris Kremerata Baltica, Nikolass Altštets, Pēteris Šraiers, Jurijs Bašmets, Juliuss Bergers, Maksims Risanovs un daudzi citi.

Gandrīz visa korim rakstītā oriģinālmūzika, kā arī liels daudzums kormūzikas klasikas iemūžināts augsti novērtētos ierakstos. Nesenākie no tiem, Pelēcis. Plakidis. Kamēr..., kas godināja abus komponistus viņu jubilejas gadā, un Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr..., ieguvuši Mūzikas ierakstu gada balvas kategorijā “Akadēmiskās mūzikas albums”.

Sadarbība ar pašvaldībām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korim ir vairākus desmitus gadu ilga sadarbība ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, katru gadu uzstājoties svarīgākajos Rīgas domes rīkotajos kultūras pasākumos. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments regulāri atbalsta kora īstenotos projektus, tostarp kora 30 gadu jubilejas koncertus 2020. gadā un komponista Riharda Dubras speciāli korim “Kamēr…” veltītā jaundarba “Pasaules radīšana” pasaules pirmatskaņojumu 2022. gadā. Cieša sadarbība ir izveidojusies arī ar Cēsu novada pašvaldību Cēsu mākslas festivāla ietvaros, kurā regulāri piedalās jauniešu koris “Kamēr…”, tostarp 2016., 2019. un 2020. gadā. Tomēr visbagātākās sadarbības attiecības korim ir ar Ventspils novadu un Jūrkalnes pagastu, katru gadu rīkojot koncertus un pulcējot plašas klausītāju masas. Pastāv konceptuāla vienošanās ar Ventspils novada pašvaldības pārstāvjiem un vietējiem uzņēmējiem un kultūras aktīvistiem par kora “Kamēr...” festivāla dibināšanu Jūrkalnē 2022. gadā.

Darba principi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divdesmit piecu gadu laikā koris savu īpašo skanējumu ieguvis, meklējot un izkopjot sev raksturīgo muzicēšanas veidu un izteiksmes līdzekļus, kur vienlīdz svarīga ir kā amatieriem raksturīgā emocionālā pašatdeve, tā arī visstingrākie kritēriji izpildījuma vokālajai kvalitātei. To raksturo arī kora nosaukumā iekodētā daudzpunkte — kamēr esam jauni, tikmēr viss ir iespējams un sasniedzams.

Daļa kora pamatsastāva dziedātāju ir dziedāšanā pieredzējuši, talantīgi un arī ikdienā saistīti ar mūziku, piemēram, to apgūstot kādā no specializētajām muzikālās izglītības iestādēm. Augsta dziedātāju kompetence kora vidū nemitīgi uztur savstarpējo konkurenci, kas neļauj zaudēt kvalitātes līmeni. Tomēr par spīti profesionālas darbības elementiem, koris "Kamēr..." vienmēr ir bijis amatierkoris, un muzikālā izglītība vai iepriekšēja pieredze nav noteicošie faktori nedz uzņemšanā, nedz koncertu un braucienu sastāva izveidē. Daudzi kora dziedātāji ir kļuvuši par profesionāliem dziedātājiem un mūziķiem pēc dziedāšanas korī "Kamēr...".

Ik gadu jauno sezonu koris parasti uzsāk septembra sākumā, kad notiek jaunu dziedātāju uzņemšana. Bijušas arī atsevišķas dziedātāju uzņemšanas individuālās balss grupās sezonas laikā. Visi dziedātgribētāji tad sanāk uz noklausīšanos, kur tiek pārbaudītas pretendentu vokālās un dzirdes spējas. Par kora galveno vērtību no tā vadības un dalībnieku puses tiek izvirzīta muzicēšanas kvalitāte, bez kuras nevienam no dziedātājiem neiztikt — pēc jaunu skaņdarbu apgūšanas vai pirms koncerta tiek rīkotas atdziedāšanas, kur katra dziedātāja vai nelielu dziedātāju grupas sniegumu klausās un vērtē diriģents un vokālie pedagogi. Vadoties no atdziedāšanas rezultātiem, tiek veidots koncertsastāvs.

Kora ietvaros darbojas arī interneta forums, kurā ar informāciju var apmainīties visi kolektīva dalībnieki.

Diskogrāfija[11][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • «KAMĒR...» (1998)
  • «Baltie ziemassvētki» (1998)
  • «Cilvēka seja» (1999)
  • «Puškina vainags» (2001)
  • «Britens, Taveners, Vasks» (2003)
  • «Melanholiskais valsis» (2005)
  • «Latviešu kora mūzika» (2005)
  • «Styx» (2006)
  • «Bach, Kamēr, Pauls» (2007)
  • «Veltījumi» (2007)
  • «Ērģeles naktī» (2007)
  • «Pasaules saules dziesmas» (2008)
  • «Mīlas madrigāli» (2010)
  • «O Salutaris» (2011)
  • «Canticle of the Sun» (2012)
  • «Mēness dziesmas» (2012)
  • «Kā eleganta cūku pupa ir mana tauta» (2013)
  • «Amber songs» (2014)
  • «Pelēcis. Plakidis. Kamēr...» (2017)
  • «Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr...» (2019)[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. februārī. Skatīts: 2017. gada 13. jūnijā.
  2. «Personāls - "Kamēr..."». web.archive.org. 2021-08-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-31. Skatīts: 2022-10-24.
  3. «Jubilāre Aina Bajāre: Iemācījos netaisīt muti vaļā, kamēr nav atrasta īstā emocija...». klasika.lsm.lv. Skatīts: 2022-10-24.
  4. Internationaler Kammerchor-Wettbewerb Marktoberdorf 1989 — 2013 — Liste der Preisträger Arhivēts 2016. gada 12. novembrī, Wayback Machine vietnē. (7.lpp.)
  5. Jauniešu koris «Kamēr...» uzvar V Starptautiskajā Haralda Andersena kamerkoru konkursā (lsm.lv, 2016. gada 25. septembris)
  6. Koris «Kamēr...» triumfē Eiropas «Grand Prix» konkursā Areco (lsm.lv, 2013. gada 29. augusts)
  7. Koris 'Kamēr...' Pasaules koru olimpiādē Ķīnā ieguvis trīs zelta medaļas (delfi.lv, 2006. gada 26. jūlijs)
  8. «Dziesmu un deju svētku Lielās balvas iegūst - kori "Kamēr...", "Dziedonis", "Spīgo" un "Erelbe"». 01.07.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 01.07.2018. Skatīts: 01.07.2018..
  9. 9,0 9,1 «Lielā mūzikas balva - Laureāti». www.muzikasbalva.lv. Skatīts: 2022-10-24.
  10. «Valsts prezidenta Egila Levita uzruna jauniešu korim “Kamēr…” par trīsreiz iegūto Eiropas kormūzikas balvu Grand Prix». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2019-11-11.
  11. «Diskogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. septembrī. Skatīts: 2017. gada 12. jūnijā.
  12. «Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr... - "Kamēr..."». www.kamer.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-11. Skatīts: 2019-11-11.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]