Dzimis 1895. gadā Minhenē. Jau piecu gadu vecumā sāka apgūt klavierspēli, pirmie viņa darbi tika publicēti 1911. gadā.[2][3]
Līdz 1914. gadam mācījās Minhenes Mūzikas akadēmijā, bet pēc tam Pirmajā pasaules karā tika iesaukts vācu armijā.
1920. gados Orfs sāka adaptēt agrāku ēru darbus mūsdienīgai iestudēšanai. 1924. gadā viņš un Doroteja Gintere nodibināja Ginteres vingrošanas, mūzikas un dejas skolu Minhenē, kur Orfs no 1925. gada līdz mūža beigām bija nodaļas vadītājs un strādāja ar mūzikas iesācējiem. Tur arī viņš izstrādāja savas muzikālās izglītībasteorijas.
1937. gadā pēc Carmina Burana pirmizrādes Frankfurtē kļuva populārs nacistiskajā Vācijā. Viņa darbi, kas tika izdoti pēc Otrā pasaules kara, pārsvarā tika balstīti uz antīkiem tekstiem, bet reti tika iestudēti Vācijā.
Orfs nomira 1982. gadā 86 gadu vecumā Minhenē vēža dēļ.[4] Viņš tika apbedīts baroka laika Benediktiešu ordeņabaznīcā Minhenes dienvidos. Uz kapakmens ir uzrakstīts viņa vārds, dzimšanas un miršanas datums, kā arī rindas Summus Finis, kas ir ņemti no viņa darba De temporum fine comoedia beigām.
Orfs bija precējies četras reizes, viņa vienīgais bērns bija meita Godela (1921—2013) no pirmās laulības.[5]
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Orfs.
