Karuzes kauja
Karuzes kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
Karuzes kaujas notika pie Leales Igaunijas rietumu daļā. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Lietuvas dižkunigaitija Zemgale |
Livonijas konfederācija (tai skaitā Livonijas ordenis Tērbatas bīskapija Sāmsalas-Vīkas bīskapija Dānijas Ziemeļigaunijas vasaļi) | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Traidenis | Oto fon Luterbergs†, Tērbatas bīskaps Frīdrihs, Sāmsalas-Vīkas bīskaps Hermanis, Rēveles pilskungs Zigfrīds | ||||||
Zaudējumi | |||||||
ap 1600 nogalināti | ap 600 nogalināti, tai skaitā ordeņa mestrs Oto |
Karuzes kauja (vācu: Schlacht bei Karusen, lietuviešu: Karusės mūšis) notika 1270. gada 16. februārī starp Lietuvas dižkunigaiša Traideņa vadīto lietuviešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēku no vienas puses un Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto krustnešu karaspēku no otras puses.
Kaujas norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc krustnešu un viņu sabiedroto karaspēka sakāves Durbes kaujā 1260. gadā zemgaļi vairs neatzina Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa virsvaru, tā vietā noslēdzot savienību ar lietuviešiem. Livonijas ordeņa mestrs 1269. gadā jau sāka iebrukumu Zemgalē,[1] kad saņēma ziņu, ka jaunais Lietuvas valdnieks Traidenis kopā ar zemgaļiem ir uzsācis karagājienu Līvzemē un Sāmsalas-Vīkas bīskapijā. Ordeņa mestra vadītais krustnešu un "zemes ļaužu" karaspēks no Rīgas devās uz Vīku Rietumigaunijā, kur tiem piepulcējās arī karavīri, kurus komandēja Dānijas karaļa vietvaldis Tallinā Zigfrīds, Tērbatas bīskaps Frīdrihs un Leales (Lihulas) bīskaps Hermanis.
Aizsalušajā Muhu salas jūras šaurumā netālu no Karuzes Ordeņa kavalērija uzbruka Traideņa karaspēkam, kas uz ledus no ragavām izveidoja aizsardzības valni un sekmīgi atvairīja jātniekus. Pēc tam tika sakauti arī Ordeņa galvenie spēki, tuvcīņā krita mestrs Oto un 52 bruņnieki. Pēc tam kaujā iesaistījās arī Tērbatas un Leāles bīskapu un Tallinas vietvalža karaspēks, kas tomēr arī bija spiesti atkāpties, atstājot kaujas laukā 600 kritušo. Traideņa vadītajam karaspēkam bijis 1600 kritušo. Ordeņa mestrs tika apglabāts Karuzes baznīcā.
Hroniku liecības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nākamā gadā mestris kaŗoja ar leišiem un zemgaļiem, kuŗi bija uzbrukuši Sāmsalai un izdarījuši lielus postījumus. Mestris Otons, Dānijas ķēniņa vietturis Rēvēlē, Zigfrids, Tērbatas biskaps Fridriķis un Leales biskaps Hermanis satikās ar leišiem uz ledus, kur notika ļoti liela kauja ar abpusīgiem lieliem zaudējumiem. Mestris Otons, 52 ordeņbrāļi un 600 vācu krita kaujā. Leales biskaps Hermanis tika ievainots. Leiši guva uzvaru un devās pa ledu uz mājām ar lielu laupījumu. Tas bija 1274.gadā".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Atskaņu hronikas 07768.-07957.rindas