Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas-Vīkas bīskapija (igauņu: Saare-Lääne piiskopkond; vācu: Bistum Ösel-Wiek; lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek; latīņu: Ecclesia Osiliensis) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228. līdz 1560. gadam. Aptvēra daļu no Sāmsalas jeb Sāremā salas un tagadējo Lēnes apriņķi (Lääne) Igaunijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bīskapiju izveidoja pēc Sāmsalas iekarošanas un apvienošanas ar Leales bīskapiju 1228. gada 1. oktobrī ar bīskapa rezidenci Leālē, kas vēlāk tika pārcelta uz Vec-Pērnavu, Hāpsalu un, visbeidzot, uz Kuresāri (Ārensburgu) Sāmsalā. Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā bīskapijas zemes izpostīja Lietuvas un tās sabiedroto (žemaišu, zemgaļu) karaspēks Tranaiša (1263) un Traideņa (1270) vadībā. Pēc 1279. gada bīskapijas Doma baznīca (katedrāle) un domkapituls pastāvīgi atradās Hāpsalā.
Livonijas kara laikā (1558—1582) pēdējais katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen) savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II (1560), kura jaunākais brālis Magnuss (Magnus Herzog von Holstein, vēlākais Livonijas karalis) tika ievēlēts par bīskapu. 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai-Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu.
Pēc Zviedrijas – Dānijas Septiņgadu kara (1563–1570) sākuma 1563. gada vasarā zviedri uzsāka ofensīvu pret dāņu Vīkas novadu. 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma Hāpsalas un Lihulas pilis, 1563. gada beigās dāņu pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. 1567. gada 16. februāra Maskavas līgumā Krievija agrākos Dānijas īpašumus Vīkā atzina par Zviedrijas īpašumu. Tomēr, kad 1576. gada sākumā Vīku ieņēma krievu karaspēks, Ivans IV nesteidzās to nodot Magnusa pārvaldē. 1578. gadā Dānija un Krievija noslēdza pamieru uz 15 gadiem, kurā Dānija ieguva Sāmsalu un Muhu salu, atzīstot cara tiesības uz visu pārējo Livoniju. Magnuss 1578. gadā apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps un 1579. gadā padevās Polijas-Lietuvas virskundzībai.
Sāmsalas-Vīkas bīskapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gotfrīds, 1228—1229,
- Heinrihs I, 1234—1260?
- Hermanis no Bukshēvdenas (Hermann I von Buxhoevden vai de Becheshovede), 1262?—1285?
- Heinrihs II, 1290—1294,
- Konrāds I 1297?—1307?
- Hartungs, 1310—1321,
- Jēkabs, 1322—1337,
- Hermanis II no Ozenbriges (von Osenbrügge vai de Osenbrygge), 1338—1362,
- Konrāds II, 1363—1374,
- Heinrihs III, 1374—1381,
- Vinrihs fon Kniprode (Winrich von Kniprode), 1385—1419,
- Kaspars Šuvenflugs (Caspar Schuwenflug), 1420—1423,
- Kristiāns Kubands (Christian Kuband), 1423—1432,
- Jānis I Šute (Johannes I Schutte), 1432—1438,
- Ludolfs Grove (Ludolf Grove), 1439—1458 (bīskaps Sāmsalā un Dagdas salā (Hījumā) 1449—1457),
- Johans II Kreils (Johann II Creul (Kreuwel)), 1439—1457 (bīskaps Vīkā, 1449),
- Jodokus Hēnšteins (Jodokus Hoenstein), 1460—1471,
- Pēteris Vetberhs (Peter Wetberch), 1471—1491,
- Jānis III Orgass (Johannes III Orgas (Orgies)), 1492—1515,
- Jānis Kīvels (Johannes IV Kyvel (Kievel)), 1515—1527,
- Georgs fon Tīzenhauzens (Georg von Tiesenhausen), 1527—1530,
- Reinholds no Bukshēvdenas (Reinhold Buxhoevden), 1532—1541, miris 1557. gadā,
- Johans V fon Minhauzens (Johannes V von Münchhausen), 1542—1560,
- Livonijas Magnuss (Livonijas karalis), 1560—1572.
Bīskapijas nauda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sāmsalas-Vīkas bīskapija.- Livonijas ordeņa karte no Latvijas vēstures atlanta
| ||||||
|