Karaļa Džordža sala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karaļa Džordža sala
Karaļa Džordža sala
Salas ainava pie Arctovski polārstacijas
Karaļa Džordža sala (Dienvidšetlendas salas)
Karaļa Džordža sala
Karaļa Džordža sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 62°02′0″S 58°21′0″W / 62.03333°S 58.35000°W / -62.03333; -58.35000Koordinātas: 62°02′0″S 58°21′0″W / 62.03333°S 58.35000°W / -62.03333; -58.35000
Arhipelāgs Dienvidšetlendas salas
Platība 1150 km²
Garums 95 km
Platums 25 km
Augstākais kalns Rozas smaile
655 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda,
Čīles Antarktiskā teritorija
Lielākais ciems Vilja las Estreljasa
Demogrāfija
Iedzīvotāji ~500
Karaļa Džordža sala Vikikrātuvē

Karaļa Džordža sala (angļu: King George Island, spāņu: Isla Rey Jorge) vai 25. maija sala (spāņu: Isla 25 de Mayo; Argentīnas avotos) ir lielāka Dienvidšetlendas salu arhipelāga sala Antarktikā. Izvietojusies arhipelāga vidusdaļā starp Brensfīlda šaurumu dienvidos un Dreika šaurumu ziemeļos. Faildsa šaurums to atdala no Nelsona salas dienvidrietumos. Ap 90% salas teritorijas klāj ledus. Piekrastē vairākas nelielas saliņas, no kurām viena — Pengvina — ir aktīvs vulkāns.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu atklāja un tās ziemeļu krastu aptuveni nokartēja britu jūrasbraucējs Viljams Smits 1819. gada 16. oktobrī.[1] Nosaukta par godu tā laika Lielbritānijas karalim Džordžam III. Salas dienvidu krasta līči intensīvi izmantoti kā roņu, bet vēlāk arī vaļu mednieku bāzes. Admiralitātes līcī 1906. gadā tika ierīkota vaļu mednieku bāze, kas darbojās līdz Lielajai depresijai, kad pieprasījums pēc vaļu produktiem apsīka un medības kļuva komerciāli neizdevīgas.

Polārstacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo polārstaciju — Bāzi G — Karaļa Džordža salā 1947. gada 18. janvārī ierīkoja Apvienotās Karalistes Folklenda Salu Teritorijas dienests. Tā nepārtraukti funkcionēja līdz 1961. gadam, kad tika slēgta, bet 1984. gadā tās vietā tika uzbūvēta Brazīlijas polārstacija Komandanteferrasa. Mūsdienās salā darbojas 11 valstu 13 polārstacijas, no kurām 11 funkcionē cauru gadu. Vēl divas vasaras stacijas (Baljve un Hulioripamonti) izvietojušās nelielajā Ārdlija salā Maksvela līcī.

Nosaukums Valsts Statuss Darbības gadi
Admiraltibeja Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste slēgta 1947—1961
Arctovski Karogs: Polija Polija vissezonas 1977—
Artigasa Karogs: Urugvaja Urugvaja vissezonas 1984—
Baljve Karogs: Argentīna Argentīna vasaras 1953—
Belinshauzena Karogs: Krievija Krievija vissezonas 1968—
Čančena Karogs: Ķīna Ķīna vissezonas 1985—
Dalmana Karogs: Vācija Vācija vasaras 1994—
Eduardofreja Karogs: Čīle Čīle vissezonas 1969—
Hulioeskudero Karogs: Čīle Čīle vissezonas 1994—
Hulioripamonti Karogs: Čīle Čīle vasaras 1982—
Karlīni Karogs: Argentīna Argentīna vissezonas 1953—
Komandanteferrasa Karogs: Brazīlija Brazīlija vissezonas 1984—
Mačupikču Karogs: Peru Peru vasaras 1989—
Pīterlenī[2] Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV lauka nometne 1985—
Rodolfomarša Karogs: Čīle Čīle vissezonas 1980—
Sedžona Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika vissezonas 1988—

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]