Karbovanecs

Vikipēdijas lapa
5 karbovanci (1991)

Karbovanecs (ukraiņu: карбованець) bija Ukrainas valsts un Ukrainas Tautas Republikas 1918-1920. gadā, Ukrainas Reihskomisariāta 1942-1944. gadā, Ukrainas 1992-1996. gadā naudas vienība, kā arī ukraiņu nosaukums Krievijas Impērijas un PSRS rubļiem.[1]

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukrainā visizplatītākā versija ir tā, ka nosaukums "karbovanecs" cēlies no vārda карбувати — kalt (monētu izgatavošanas process).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

50 karbovancu (1918), tā sauktās lāpstiņas (zemnieka ar lāpstu dēļ).l

1917. gada martā Kijivā tika izveidota Centrālā rada, kas 1917. gada 20. novembrī pasludināja Ukrainas Tautas Republiku. 1918. gada 5. janvārī tika laista apgrozībā pirmā Ukrainas banknote — 100 karbovancu.

Šīs banknotes emitēja Reiha okupācijas iestādes Rivnē. Atradās apgrozībā paralēli ar okupācijas reihsmarkām Rietum- un Centrālās Ukrainas teritorijā, Austrumukrainā izplatība bija ļoti neliela.

Padomju laikos nosaukums "rublis" oficiāli tika tulkots ukraiņu valodā kā karbovanecs. Līdz ar to "krb" nevis ''rub'' zīme tika izmantota, lai apzīmētu preces

(Ukrainas kuponi 1990-1991)

Pēc Padomju Savienības sabrukuma un neatkarīgas Ukrainas valsts dibināšanas 1992. gada 10. janvārī tika ieviesta valūta kupono-karbovanecs. Kuponu ieviešanas sākumā tās un padomju rublis tika izmantoti kā paralēlas naudas vienības. Padomju rubļos varēja iegādāties tikai nepārtikas preces un pakalpojumus. Attiecīgi fiksēta algas daļa tika izmaksāta kuponos, bet pārējais — rubļos. Sakarā ar 1993. gada monetāro reformu Krievijā kopš 1993. gada 17. jūlija tika pārtraukta padomju rubļu apgrozība, un par Ukrainas ekskluzīvo naudas vienību kļuva tikai karbovanecs (neskaitot ēnu ekonomiku, kurā dominēja dolārs).

No 1992. līdz 1995. gadam karbovanecs piedzīvoja hiperinflāciju.

1996. gada 25. augustā prezidents Leonīds Kučma ieviesa naudas vienību hrivnu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Р. М. Шуст. Карбованець 12. Інститут енциклопедичних досліджень НАН України, 2012. ISBN 978-966-02-2074-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]