Kārlis II Anžū

Kārlis II Anžū Carlo II d'Angiò
Neapoles karalis
1285. gada 7. janvārī — 1309. gada 5. maijā
Priekštecis	Šarls I
Pēctecis	Roberto Gudrais
Dzimis	1248. gads
Miris	1309. gada 5. maijā (60—61 gada vecumā) Neapole, Neapoles Karaliste (Itālija)
Apglabāts	Santa Kjaras bazilika, Neapole, Itālija
Dzīvesbiedre	Ungārijas Marija
Bērni	Kārlis Martels Anžū grāfiene Margarita Tulūzas Luijs Roberto Gudrais Tarentas Filips I Anžū Blanka Raimonds Berengers Joans Tristans Anžū Eleonora Neapoles Marija Pjetro Duraco Joans Beatriče
Dinastija	Anžū dinastija
Tēvs	Šarls I
Māte	Provansas Beatrise
Reliģija	katolisms

Kārlis II jeb Šarls II (itāļu: Carlo II d'Angiò, franču: Charles II d'Anjou, latīņu: Carolus II; dzimis 1248. gadā, miris 1309. gada 5. maijā) bija Anžū dinastijas Neapoles karalis no 1285. gada līdz savai nāvei 1309. gadā. Bija arī Albānijas karalis, Salerno princis, Ahejas princis, Provansas grāfs, Anžū grāfs.

Sicīlijas Karalistes iekarotāja Šarla I dēls. Apprecejās ar Ungārijas karaļa Ištvāna V meitu Mariju. Sicīlijas vakarēdiena kara laikā Kārli II sagūstīja admirālis Rudžero di Lauria, un Kārlis II par karali kļuva ieslodzījumā esot. 1288. gadā Kārlim II ar Anglijas karaļa Edvarda I un pāvesta Nikolaja IV palīdzību izdevās atbrīvoties no gūsta, apsolot atdot Sicīliju. Tomēr pēc atbrīvošanas pāvests atbrīvoja Kārli no solījuma, karš turpinājās līdz Kantabellotas miera noslēgšanai 1302. gadā.

Valdīšanas laikā Kārlis II veidoja sarežģītu ārpolitiku, cita starpā izmantojot daudzo bērnu laulības. Personīgi bijis ārkārtīgi reliģiozs un cieši sadarbojies ar katoļu baznīcu. Izveidoja galvaspilsētu Neapoli par ievērojamu Eiropas tirdzniecības un mākslas centu, atbalstīja universitāti, cēla klosterus un baznīcas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis II Anžū.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)