Matīss Kaudzīte (vecajā ortogrāfijā: Matiß Kaudsit, 1848-1926) bija latviešu rakstnieks un skolotājs. Pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki" līdzautors (kopā ar brāli Reini).
Dzimis 1848. gada 18. augustā Cēsu apriņķaVecpiebalgas pagasta "Mādaros". Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. 1868. gadā pirmā publikācija laikrakstā "Mājas Viesis". Nokārtojis mājskolotāja eksāmenus, no 1868. gada bijis skolotājs Vecpiebalgas Kalna Kaibēnu pagastskolā. 1868. gadā iestājās Rīgas Latviešu biedrībā un darbojās tajā visu mūžu. Darbojās arī Vecpiebalgas dziedāšanas (vēlāk labdarības) biedrībā, aktīvi iesaistījās vietējā kultūras dzīvē, piedalījās teātra izrādēs.
19. gadsimta 70. gados sarakstījis vairākas nelielas lugas, publicējis vairākus dzejoļu krājumus, tostarp sacerējis dzejoli "Tautas mīlestība" (1879), kas kļuva tautā ļoti populārs, vairākus literatūrkritiskas ievirzes rakstus, grāmatu par brāļu draudzēm. 1879. gadā tika izdots kopā ar brāli Reini Kaudzīti sarakstītais romāns "Mērnieku laiki" — pirmais romāns latviešu literatūrā. 1911. gadā tas pirmo reizi izrādīts teātrī. Sastādījis arī antoloģijas un mācību grāmatas. 80. gados laikrakstos publicēti kopā ar brāli rakstītie ceļojumu apraksti par Vāciju, Austriju, Šveici, Itāliju, Franciju un citām Eiropas valstīm.
1911. gadā aizgāja pensijā, dzīvoja brāļa iepirktajās mājās "Kalna Kaibēnos", 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, 1917. gadā atgriezās Latvijā. 1929. gadā "Kalna Kaibēnos" iekārtots muzejs — pirmais memoriālais muzejs Latvijā.
