Kaujas pie Daugavpils (1915)
1915. gada kaujas pie Daugavpils bija Vācijas impērijas Nemunas armijas mēģinājums ieņemt Daugavpils cietoksni 1915. gada septembrī un oktobrī. Atkārtotas kaujas pie Daugavpils atsākās Krievijas Impērijas armijas ofensīvas laikā 1916. gada martā.
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc uzvaras kaujā pie Šauļiem 1915. gada 3. augustā Vācijas karaspēks ieņēma Zarasus (tolaik Novoaleksandrovsku) un devās uzbrukumā Daugavpils cietoksnim. Krievijas Impērijas karaspēks ierīkoja aizsargjoslu ar tranšejām un bunkuriem Kščevas—Medumu—Ilgas līnijā. 1915. gada augusta sākumā uz Daugavpils fronti atsūtīja 12. Kaukāza strēlnieku pulku, kas pretuzbrukumā izdzina vācu karavīrus no Medumu muižas, piespiežot atkāpties līdz Zarasiem. 1915. gada 18. augustā par jaunizveidotās Krievijas Ziemeļu frontes armiju pavēlnieku kļuva infantērijas ģenerālis Nikolajs Ruzskis (Рузский).
Pirmais uzbrukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1915. gada 21. augustā (3. septembrī pēc jaunā stila) Vācijas Nemunas armija ieņēma Jaunjelgavu, frontes līnija gar Daugavas kreiso krastu stiepās līdz līnijai Ilūkste—Sventes ezers—Drisvjatu ezers un tālāk līdz Smarhoņai Baltkrievijā. Krievijas Impērijas 5. armijas Daugavpils grupējumā (Двинская группа) ietilpa 3., 16. un 23. korpusi, 1. kavalērijas divīzija un 5. kavalērijas divīzijas brigāde. Daugavpils aizsardzību vadīja 5. armijas pavēlnieks kavalērijas ģenerālis Pāvels Plēve un štāba priekšnieks ģenerālis Jevgeņijs Millers.
Otrais uzbrukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vācijas karaspēks 1915. gada 10. (23.) oktobrī pārrāva Krievijas 5. armijas 19. korpusa (komandieris ģenerālis Dmitrijs Dolgovs) 17. divīzijas aizsardzības pozīcijas pie Ilūkstes. Kaujas laikā pilsētu gandrīz pilnībā iznīcināja, krievu 17. divīzijas pulki (67., 150., 151., un citi) zaudēja līdz 10 000 karavīru. 18. oktobrī (1. novembrī pēc jaunā stila) ģenerālis P. Plēve pavēlēja sākt Krievijas 5. armijas pretuzbrukumu vācu pozīcijām starp Sventes (Свентен) un Ilgas (Ильзен) ezeriem. Papildu uzbrukums notika Nitkelišķu (Ниткелишки)—Grezentāles (Грезенталь) virzienā. Niknākās kaujas notika Augšzemes augstienē pie Medumu muižas, kur aizstāvējās Vācijas armijas 77. Rezerves divīzija. 1915. gada 6. decembrī par Krievijas Ziemeļu frontes pavēlnieku tika iecelts ģenerālis Pāvels Plēve.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pie Medumiem atrodas septiņi vācu un trīs krievu karavīru kara kapi un piemiņas obeliski netālu no Medumiem gar Sanktpēterburgas—Varšavas maģistrāli un Krivinišķos. 2000. gadā Krievu biedrība pie Daugavpils—Varšavas šosejas kauju vietā uzstādīja piemiņas krustu.[1]
2023. gada 1. martā Latvijas—Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros atklāja kaujām pie Daugavpils veltītu Medumu muzeju.