Jaunjelgava

Jaunjelgava
Jaunjelgava;
	pilsēta
	Jaunjelgavas novada domes ēka
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Jaunjelgava
	Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°EKoordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E
Valsts	Latvija
Novads	Aizkraukles novads
Pilsētas tiesības	kopš 1647. gada
Vēsturiskie; nosaukumi	vācu: Friedrichstadt
Platība
• Kopējā	6,2 km2
• sauszeme	5,4 km2
• ūdens	0,8 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	1 750
• blīvums	324,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5134
Mājaslapa	www.jaunjelgava.lv
	Jaunjelgava Vikikrātuvē

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā. Pilsētai ir sena vēsture, 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (Bauska—Aizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz novada centram Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts).^[4] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).^[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jaunjelgavas vēsture

Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca (17. gadsimts, iznīcināta 1947. gadā).

13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt — 'Jaunā pilsēta'), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati un 1647. gada 14. jūlijā Polijas—Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu. Pēc Kurzemes guberņas izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. 20. gadsimta sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, ASV.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc Latvijas padomju okupācijas 1941. gada jūnija deportācijā tika izsūtītas arī ebreju ģimenes, bet pēc Latvijas vācu okupācijas Holokaustā 1941. gada 2. augustā tika nogalināti gandrīz visi pārējie pilsētas ebreji.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1800	370	—
1840	1 280	+245.9%
1897	5 830	+355.5%
1914	7 300	+25.2%
1920	1 577	−78.4%
1935	2 153	+36.5%
1979	2 228	+3.5%
1989	2 417	+8.5%

Gads	Iedz.	±%
1997	2 070	−14.4%
2010	2 265	+9.4%
2011	2 245	−0.9%
2012	2 221	−1.1%
2013	2 202	−0.9%
2014	2 183	−0.9%
2015	2 159	−1.1%
2016	2 127	−1.5%

Gads	Iedz.	±%
2017	2 068	−2.8%
2018	1 999	−3.3%
2019	1 965	−1.7%
2020	1 915	−2.5%
2021	1 900	−0.8%
2022	1 867	−1.7%

Source: Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999., PMLP iedzivotaju registra statistika.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās:

Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē^[6]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jakobs Lipmans (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists
Teodors Hermanovskis (1883—1964), inženieris un valstsvīrs
Maksis Šacs-Aņins (1885—1975), jurists, filozofs un rakstnieks
Roberts Plūme (1897—1956), sportists
Vaironis Jakāns (1927—2008), aktieris
Jānis Skanis (1951), aktieris

Interesantas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gadsimts) — vecākā pilsētas ēka.
Pareizticīgo baznīca (1896—1897).
Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
Brunavu (arī Brunava, Hibšberga^[7]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.^[8]^[9]