Jaunjelgava

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jaunjelgava
pilsēta
Jaunjelgavas novada domes ēka
Jaunjelgavas novada domes ēka
Ģerbonis: Jaunjelgava
Ģerbonis
Jaunjelgava (Latvija)
Jaunjelgava
Jaunjelgava
Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Jaunjelgavas novads
Pilsētas tiesības kopš 1647. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Friedrichstadt
Platība[1]
 • Kopējā 6,2 km2
 • sauszeme 5,4 km2
 • ūdens 0,8 km2
Augstums 35 m
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 1 768
 • blīvums 328,0 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5134
Mājaslapa www.jaunjelgava.lv
Jaunjelgava Vikikrātuvē

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Jaunjelgavas novada centrs. Pilsētai ir sena vēsture, 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (Bauska—Aizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz tuvākajai kaimiņu pilsētai Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gs.), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gs.), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gs.).[4] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Jaunjelgavas vēsture
Jaunjelgavas luterāņu Baltā baznīca (17. gs., iznīcināta 1947. gadā).

13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils, ko nopostīja vācu krustneši. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt, Jauno pilsētu), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati un 1647. gada 14. jūlijā Polijas-Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Mārtiņa (Balto) luterāņu baznīcu. Pēc Kurzemes guberņas izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. 20. gs. sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, ASV.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gada jūnija deportācijā tika izsūtītas arī ebreju ģimenes, bet sekojošā holokausta laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits
GadsIedz.±% g.p.
1800370—    
18401 280+3.15%
18975 830+2.70%
19147 300+1.33%
19201 577−22.54%
GadsIedz.±% g.p.
19352 153+2.10%
19792 228+0.08%
19892 417+0.82%
19972 070−1.92%
20112 245+0.58%
Source: [6]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās:

  • Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
  • Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē[7]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesantas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gs.) — vecākā pilsētas ēka.
  • Pareizticīgo baznīca (1896—1897).
  • Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad novada domes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
  • Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
  • Brunavu (arī Brunava, Hibšberga[8]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
  • Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.[9][10]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pareizticīgo baznīca
  • Jaunjelgavas novada pašvaldība
  • Lauvas skultptūra - Jaunjelgavas simbols
  • Padomju karavīru kapi
  • Autoosta
  • Jelgavas iela
  • Pilsētas karte
  • Daugava pie Jaunjelgavas

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ http://turisms.jaunjelgava.lv/index.php/en/2-uncategorised/62-jaunjelgava-un-pagasti[novecojusi saite]
  5. ↑ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses. LU Jūdaikas centrs www.lu.lv
  6. ↑ Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
  7. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  8. ↑ Brunava (Hibšberga) muiža Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Pilis.lv
  9. ↑ «Jaunjelgavas novada dome — Jaunjelgava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 12. augustā.
  10. ↑ Skrīveru novada pašvaldības portāls — Transports
Pastāvēja no 2009. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam
Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Novadu centri
Bijušie novadu centri
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
Pastāvēja no 1967. gada 10. janvāra līdz 2009. gada 1. jūlijam.
Līdz 1990. gada 25. septembrim kā Stučkas rajons.
Pilsētas
Novadi
Pagasti
Teritoriālās vienības
Pilsētas
Pagasti
Ciemi
[1] pievienots 1941. gadā no Daugavpils apriņķa; [2] pievienots 1941. gadā no Rīgas apriņķa
Galvenās hercogu rezidences1
Pilsētas
Miesti
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi
Tukuma virspilskunga iecirknis
Talsu pilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Piezīmes
1sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava
2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunjelgava&oldid=3447291"