Smarhoņa

Smarhoņa
pilsēta
Смаргонь Сморгонь
Baznīca Smarhoņā
Karogs Ģerbonis
Smarhoņa Smarhoņa
Koordinātas: 54°29′01″N 26°24′00″E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Grodņas apgabals
Rajons	Smarhoņas rajons
Pilsētas tiesības	1904
Augstums	150 m
Iedzīvotāji (2026)
• kopā	34 564
Laika josla	EET (UTC+3)
Mājaslapa	smorgon.grodno-region.by
Smarhoņa Vikikrātuvē

Smarhoņa (baltkrievu: Смаргонь) jeb Smorgoņa (krievu: Сморгонь) ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz ziemeļaustrumiem no Grodņas.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1503. gadā. Līdz Polijas Trešajai dalīšanai Smarhoņa bija Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795) sastāvā. Pilsētiņa iesākumā Zenoviču, vēlāk Radzivilu īpašumā. 17. un 18. gadsimtā pie pilsētas Radzivili bija ierīkojuši dresēto lāču skolu. Pēc Polijas dalīšanām Smarhoņa iekļāvās Krievijas Impērijā (1795-1915). 1812. gada kara laikā Smarhoņā Napoleons nodeva karaspēka vadību Miratam, pats dodamies uz Parīzi. 19. gadsimta beigās Smarhoņa bija ādas un apavu ražošanas centrs. Pilsēta gandrīz pilnīgi nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Pirmā pasaules kara - Polijas (1921-1939) sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta ietilpa Baltkrievijas PSR un Ostlandes sastāvā. Pēc kara tā atkal atradās Baltkrievijas PSR (1944-1991).

Smarhoņa ir ebreju dzejnieka (rakstījis jidišā) Abrahama Suckevera (Avrom Sutskever, 1913-2010), kā arī rakstnieka un politiķa Uladzimira Ņakļajeva (Уладзімір Някляеў, 1946) dzimtā pilsēta.

Smarhoņā atrodas Smarhoņas agregātu rūpnīca (krievu: Сморгоньский агрегатный завод), kas ražo iekārtas Minskas traktoru rūpnīcai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smarhoņa.
• Smarhoņa vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)