Kiklādu kultūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dažas galvenās bronzas laika arheoloģiskās vietas Kiklādās.

Kiklādu kultūra ir vara un bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Kiklādu salās 3—2 gadu tūkstotī pr.Kr. Pirmās cilvēku apmetnes salās ir attiecināmas uz vidējo (Maurosipilija Mikonas salā) un vēlo neolīta laiku (Saliaga starp Paru un Andiparu), t.i. 5—4 gadu tūkstoti pr.Kr. Šajā laikā Milas salā sāka iegūt obsidiānu, kas maiņas ceļā tika izplatīts pa visu Vidusjūras austrumu reģionu.

Kiklādu kultūra ir veido Egejas civilizācijas daļu (historiogrāfisks nosaukums kultūrām Egejas jūras reģionā pirms grieķu civilizācijas). Kopā ar šo kultūru Egejas civilizācijā ietilpst mīnojiešu kultūra Krētā un mikēniešu kultūra kontinentālajā Grieķijā un salās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neolīts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kiklādu kultūras pirmsākumi meklējami vēl neolītā, iespējams, ap 7. gadu tūkstoti pr.Kr. Par to liecina Milas salas obsidiāns, kura izstrādājumi ir atrodami dažādās aizvēsturiskajās apmetnēs Vidusjūras austrumu reģionā, īpaši Turcijas piekrastē un Tesālijā (Grieķijā). Taču tas var liecināt tikai par šī reģiona apmeklējumiem, bet ne par pastāvīgām apmetnēm. Faktiski pirmās pazīmes, kas liecinātu par organizētu sabiedrību Kiklādās, nav senākas par 5. gadu tūkstoti pr.Kr. Un vēl neolīta beigās 4. gadu tūkstoša pr.Kr. otrajā pusē šo Kiklādu kopienu attīstības pakāpe bija vēl ierobežota, ja salīdzina ar kultūrām Tuvajos Austrumos: Anatolijā, Sīrijā, Kanaānā. Pēc esošām ziņām tie bija nelieli zvejnieku un nabadzīgu zemkopju ciemati.

Neolīta laikmeta kultūras īpatnība, kas vieno Anatolijas rietumus un kontinentālās Grieķijas Egejas jūras piekrasti līdz 4. gadu tūkstotim pr.Kr. balstās uz divgraudu kviešiem (Triticum dicoccum) un savvaļas miežiem, aitām un kazām, cūkām un tunčiem, kas tika zvejoti no nelielām laivām. Arheoloģiskajos izrakumos, piemēram, Seliagā un Kefalā (Kejā), ir konstatētas vara apstrādes pēdas. Katrā no nelielajām Kiklādu salām dzīvoja ne vairāk par dažiem tūkstošiem iedzīvotāju, kaut arī attēli vēlā kiklādu perioda kuģos rāda līdz 50 airētājiem katrā.

Marmora statuete.

Metālu laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eneolīta laikā, periodā starp 3300. un 2100. gadiem pr.Kr. šeit attīstījās izteikti savdabīga kultūra, neskatoties uz to, ka bija brīva satiksme ar Vidusjūras piekrastes kultūrām, kur salu iedzīvotāji varēja smelties visdažādāko kultūru ietekmi.

Jūrniecības attīstība un vīnogu audzēšana bija pamats salu iedzīvotāju ekonomiskajai, sociālajai un kultūras pilnveidošanai. Viņu produkcija sasniedza kontinentālo Grieķiju un dažādus Vidusjūras austrumu reģionus. Ekonomiskā augšupeja radīja sociālo diferencēšanos. Tas viss notika miera apstākļos, un apmetnes, kas izvietotas salu piekrastes daļā, nebija nocietinātas. Viss sāka mainīties laikā, kad kiklādu kultūra nonāca daudz attīstītākās Krētas ietekmes sfērā, kas notika senā bronzas laikmeta beigās ap 2100. gadu pr.Kr.

Agrajā Kiklādu I (ECI) periodā attīstījās Grotta-Pelosas kultūra. Šajā periodā metālu ieguve un kontakti ar citiem Egejas jūras reģioniem joprojām bija ierobežoti. Taču salīdzinoši liels zināmo apbedījumu skaits liecina par pastāvīgo apmetņu izplatīšanos. Bez to, šeit parādījās kiklādu kultūrai raksturīgās marmora statuetes, sākotnēji shematiskas, t.s. "vijoļu futlāri", bet perioda beigās jau tika izgatavotas citas, daudz dabiskākas statuetes.

Agrajā Kiklādu II (ECII) periodā kiklādu kultūra turpināja attīstīties, kad pilnveidojās metalurģija, aktivizējās kontakti ar citiem Egejas jūras reģioniem, palielinājās apmetnes un pieauga apbedījumu daudzveidība. Bez to parādījās jaunas keramikas izstrādājumu formas, bet antropomorfās marmora figūriņas sasniedza augstāko attīstības līmeni.

Taču agrajā Kiklādu III (ECIII) periodā ir novērojama apmetņu daudzuma samazināšanās, bet statuešu izgatavošana atgriezās pie senākā perioda shematiskajām formām. Jaunas formas parādījās keramikā un juvelierizstrādājumos, iespējams no Mazāzijas. Iespējams tas bija satricinājumu un nemieru periods, kas pārņēma visus Egejas jūras reģionus.

Pēc 2100. gada pr.Kr., kad izveidojās augsti organizēta Krētas piļu kultūra, salās iestājās pagrimums, izņemot Dēlu, kas saglabāja savas senās svētnīcas reputāciju klasiskās Grieķijas laikā. Bet vēl vēlāk šeit ienāca vēl dominējošāka kontinentālās Grieķijas politiskā un kultūras ietekme (Mikēniešu kultūra).

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kiklādu kultūras hronoloģija[1]
Periods Laika intervāls Kultūra
Agrais Kiklādu I (ECI) 3100/3000 – 2650 gadi pr.Kr. Grotta-Pelosas kultūra
Agrais Kiklādu II (ECII) 2650 - 2450/2400 gadi pr.Kr. Keros-Sirosas kultūra
Agrais Kiklādu III (ECIII) 2450/2400 - 2200/2150 gadi pr.Kr. Kastri kultūra
Vidējais Kiklādu I (MCI) 2050/2000 - 1900/1850 gadi pr.Kr. Filakopi
Vidējais Kiklādu II (MCII) 1900/1850 - 1700 gadi pr.Kr. Asimilēta mīnojiešu kultūrā.
Vidējais Kiklādu III (MCIII) 1700 - 1675 gadi pr.Kr. Asimilēta mīnojiešu kultūrā
Vēlais Kiklādu I (LCI) 1675 - 1500 gadi pr.Kr. Asimilēta mīnojiešu kultūrā
Vēlais Kiklādu II (LCII) 1500 - 1450 gadi pr.Kr. Asimilēta mīnojiešu kultūrā
Vēlais Kiklādu III (LCIII) 1450 - 1100 gadi pr.Kr. Asimilēta mīnojiešu kultūrā

.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jeremy B. Rutter. «Chronology Overview». dartmouth.edu. Dartmouth College. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. janvārī. Skatīts: 07-04-2021.