Kinguafjorda
| Kinguafjorda | |
|---|---|
| Kingua-Fjord | |
 | |
  Kinguafjorda  Kinguafjorda  Kinguafjorda |
|
| Valsts piederība |  Vācija
|
| Koordinātas: | 66°36′N 67°19′W / 66.600°N 67.317°WKoordinātas: 66°36′N 67°19′W / 66.600°N 67.317°W |
| Novietojums | Bafina sala |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1882. g. |
| Slēgta | 1883. g. |
| Personāls vasarā | 11 |
| Personāls ziemā | 11 |
| Augstums v.j.l. | 10,6[1] m |
Kinguafjorda (vācu: Kingua-Fjord) ir bijusī Vācijas polārstacija Arktikā, izveidota Pirmā Starptautiskā polārā gada programmas ietvaros.[2] Izvietota Bafina Zemes Kamberlendas līča ziemeļu galā. Mūsdienās administratīvi ietilpst Kanādas Nunavutas teritorijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stacija izveidota 1882. gada augustā Kamberlendas līča ziemeļu atzara Klīrvotera (Kinguas) līča ziemeļu krastā, 5 km uz ziemeļiem no Ziemeļu polārā loka. Ekspedīcija ieradās Bafina salā 21. augustā ar kuģi Germania. Par ekspedīcijas vadītāju tika nozīmēts fiziķis Vilhelms Gīze (Wilhelm Giese), ekspedīcijā vēl tika piesaistīti astronoms Ambronns, dabaszinātnieks Šlīphake, meteorologs Mīleizens, matemātiķis Abess un mehāniķis Sēmans, kā arī vairāki strādnieki.[3]
Paralēli pamatekspedīcijai uz Arktiku ar kuģi Harmony tika nosūtīts K. R. Kohs, kurš Labradoras pussalas piekrastes morāviešu misijās izveidoja sešas meteoroloģiskās palīgstacijas (Hebrona, Okaka, Naina, Zoara, Houpdeila un Ramaha). Pats Kohs pārziemoja Nainā, kur veica meteoroloģiskos un ziemeļblāzmas novērojumus. Dažās no šīm stacijām novērojumi tika turpināti vairākus gadus.
Kinguafjordas stacijā novērojumu programma tika veikta no 1882. gada 12. septembra līdz 1883. gada 9. septembrim. Tika veikti meteoroloģiskie, magnētiskie, ziemeļblāzmas novērojumi, kā arī ģeoloģiskie, botāniskie, zooloģiskie un etnogrāfiskie pētījumi.[4]