Kirils Geniks

Vikipēdijas lapa
Kirils Geniks (1857—1925)

Kirils Geniks (dzimis 1857. gadā, miris 1925. gada 12. februārī) bija Kanādas ukraiņu imigrācijas aģents un sabiedrisks darbinieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džozefu Oļeskiv (1860—1903)

Kirils Geniks, dzimis 1857. gadā Galīcijā (Нижній Березів), Annas Percovičas un Ivana Genika (ciema mēra) ģimenē. Geniks uzsāka studijas Kolomijā, pirms pārcēlās uz tagad esošo Ivanofrankivsku, lai pabeigtu savas studijas. Viņš pabeidza savas bakalaura studijas Ļvivā, pirms 1879. gadā tika uzaicināts strādāt par skolotāju Nadvirnas apgabalā. 1882. gadā Geniks atgriezās savā dzimtajā ciemā un tur nodibināja skolu. 1880. gados Geniks nodibināja miltu apstrādes uzņēmumu ka arī ražotāju kooperatīvu, ko nosauca par “Karpatu veikalu”. 1890. gadā viņš tika ievēlēts pilsētas domē Kolomijā, kur viņš uzsāka studijas.[1]

Alt text
Kirils un Paulīne Geniks un bērni, un Jones ģimene, 1906

Kādā brīdī Geniks satika Džozefu Oļeskivu (Іосифъ Олеськôвъ), vīru, kurš mudināja ukraiņus imigrēt uz Kanādu. Oļeskivs palūdza Genikam, vai viņam būtu iespēja doties līdzi uz Kanādu ar viņa otro ukraiņu grupu un palīdzēt viņiem iedzīvoties. Geniks ar sievu un četriem bērniem piebiedrojās 64 ukraiņu lielajai grupai, kuri ieradās Kvebekas pilsētā 1896. gada 22. jūnijā. Geniks savu grupu vispirms aizveda uz Vinipegu un tikai pēc tam uz Stjuartburnu (Stuartburn) Mainitobā, kuru tagad uzskata par pirmo ukraiņu sabiedrību rietumu Kanādā. Augustā Geniks pieteicās lauku mājās Stjuartburnā, bet ātri vien mainīja savas domas un pārcēlās uz Vinipegu. Tanī pat mēnesī Oļeskivs ieteica Geniku Kanādas Iekšlietu departamentam kā imigrācijas aģentu. Septembrī Geniks kļuva par valdības nepilna laika tulku un tulkotāju. Savā darbā kā imigrācijas aģents, Geniks Kvebekas pilsētā sastapa jaunos ukraiņu imigrantus Kanādā, mudināja viņus lietot angļu valodu, piekopt jau aizmirstās tradīcijas un kalpoja kā konsultants visās nepieciešamajās situācijās.[1] Viņa darba apjoms krasi palielinājis ar stipri pieaugošo ukraiņu imigrantu skaitu Kanādā, pateicoties kam, 1898. gadā Geniks kļuva par pilna laika darbinieku Kanādas valdībā. Šī iemesla dēļ, Geniks bija pirmais ukrainis, kurš bija pilna laika darbinieks Kanādas valdībā.[2]

1899. gadā Geniks izveidoja savā mājā Tarasa Ševčenko lasītavu[3] un 1903. gadā radīja pirmo laikrakstu Kanādā, kas tika izdots ukraiņu valodā — "Kanādas zemnieks". Nebūdams reliģisks, Geniks ticēja, ka kristietībai vajadzētu būt neatkarīgai no Grieķu pareizticīgās un Krievu pareizticīgās reliģijas normām, un, sadarbojoties ar Vinipegas prezbiteriāņu baznīcas mācītājiem, no 1903. līdz 1904. gadam nodibināja “Neatkarīgo Grieķu baznīcu”.[4]

1911. gadā, pēc vēlēšanām, Genikam labvēlīgā liberālā partija zaudēja savu ietekmi un biroju, Geniks zaudēja darbu un vairs nebija manāms publiskajās aprindās. Kādu laiku viņš dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs, taču atgriezās Vinipegā, kur viņš 1925. gada 12. februārī mira.[1]

Geniks jau bija kļuvis tik pazīstams Kanādas ukraiņu sabiedrībā, ka laikā, kad viņš mira, viņš bija pazīstams kā “Kanādas cars”.[2][5]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Hryniuk, Stella. «Cyril Genik». Dictionary of Canadian Biography. Skatīts: 2011. gada 25. janvāris.
  2. 2,0 2,1 «Forging Our Legacy: Canadian Citizenship and Immigration, 1900–1977». Citizenship and Immigration Canada. 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. janvāris.
  3. Martynowych, Orest T., The Taras Shevchenko Reading Club/Educational Society For ... umanitoba.ca/faculties/.../04_The_Taras_Shevchenko_Reading_Club.pdf -
  4. Martynowych, Orest T., The Seraphimite, Independent Greek, Presbyterian and United Churches, umanitoba.ca/...canadian.../05_The_Seraphimite_Independent_Greek_Presbyterian_and_United_Churches.pdf -
  5. Family of C. C. T. (Con) Genik. «Obituary for C. C. T. (Con) Genik». Passages MB, 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. martā. Skatīts: 2011. gada 25. janvāris.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dictionary of Ukrainian Canadian biography, pioneer settlers of Manitoba, 1891—1900, V. J. Kaye, editor and compiler (Toronto, 1975).
  • Oleksander Dombrovsky, Outline of the history of the Ukrainian Evangelical-Reformed movement (New York et Toronto, 1979) [text in Ukrainian].
  • A heritage in transition : essays in the history of Ukrainians in Canada, M. R. Lupul, editor (Toronto, 1982).
  • J.-P. Himka, Galician villagers and the Ukrainian national movement in the nineteenth century (New York, 1988).
  • V. J. Kaye, Early Ukrainian settlements in Canada, 1895—1900 Dr. Josef Oleskow's role in the settlement of the Canadian northwest (Toronto, 1964).
  • O.T. Martynowych, The Seraphimite, Independent Greek, Presbyterian and United Churches, umanitoba.ca/...canadian.../05_The_Seraphimite_Independent_Greek_Presbyterian_and_United_Churches.pdf -
  • O.T. Martynowych, The Taras Shevchenko Reading Club/Educational Society for ...umanitoba.ca/faculties/.../04_The_Taras_Shevchenko_Reading_Club.pdf —
  • O. T. Martynowych, Ukrainians in Canada : the formative period, 1891—1924 (Edmonton, 1991).
  • M. H. Marunchak, Studies in the history of Ukrainians in Canada (5 vol. published, Winnipeg, 1964—) [text in Ukrainian].
  • O. I. Sych, From the « new land » letters of Ukrainian emigrants from Canada (Edmonton, 1991) [text in Ukrainian].

Arejas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]