Pāriet uz saturu

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības

Vikipēdijas lapa

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā. Vairums no sacensībām, no kurām visas notiek Rietumeiropā, profesionālo sacensību kalendārā ir bijušas jau vairākas desmitgades, bet vecākās pirmoreiz notikušas jau 19. gadsimtā. Parasti tās notiek katru gadu aptuveni tajā pašā datumā. Piecas nozīmīgākās no šīm sacensībām tiek sauktas par klasiku "pieminekļiem".

2005.-2007. gada sezonās klasikas bija daļa no UCI ProTour sacensību sērijas, kuru organizēja Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība. Šajā kopvērtējumā bija iekļautas arī vairākas daudzdienu sacensības kā Tour de France, Giro d'Italia, Vuelta a España, Parīze—Nica un Critérium du Dauphiné Libéré, kā arī vairākas citas viendienas sacensības. ProTour aizvietoja Šosejas riteņbraukšanas Pasaules kausa seriālu, kurš iekļāva tikai viendienas sacensības. 2008. gada sezonā vairums no klasikām un visas lielās tūres nebija ProTour sastāvā saistībā ar nesaskaņām starp UCI un ASO, kura organizē Tour de France un vairākas citas lielas sacensības. 2009. gadā ProTour tika nomainīts ar UCI Pasaules tūri un sastāvā iekļautas daudzas no šīm sacensībām.

Profesionālās sacensības, kuras UCI apzīmē kā klasikas:

Pavasara klasikas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Milāna—Sanremo (Itālija) — gada pirmā īstā klasika, itāliski tā tiek saukta par La Primavera (pavasaris), sacensības parasti notiek svētdienā, kura ir vistuvāk pirmajai pavasara dienai. Pirmoreiz notika 1907. gadā.
Bruģētās klasikas
  • Gente—Vevelgema (Beļģija) — pirmā no "Pavasara klasikām", pirmoreiz notika 1934. gadā
  • E3 Harelbeke (Beļģija) — pirmoreiz notika 1958. gadā.
  • Flandrijas tūre (Beļģija) — Vlaanderens mooiste ("Flandrijas skaistākā") parasti notiek aprīļa sākumā. Pirmoreiz notika 1913. gadā.
  • Parīze—Rubē (Francija) — La Reine ("Klasiku karaliene") vai l'Enfer du Nord ("Ziemeļu elle") tradicionāli notiek nedēļu pēc Flandrijas tūres, pirmoreiz notika 1896. gadā
Ardēnu klasikas
  • Amstel Gold Race (Nīderlande) — parasti notiek aprīļa vidū. Pirmoreiz notika 1966. gadā.
  • La Flèche Wallonne (Beļģija) — pirmoreiz notika 1936. gadā, Valoņu bulta tradicionāli notiek nedēļas vidū starp Amstel Gold un Ljēža—Bastoņa—Ljēža sacensībām.
  • Ljēža—Bastoņa—Ljēža (Beļģija) — notiek aprīļa beigās. La Doyenne, vecākā klasika, pirmoreiz notika 1892. gadā.

Kopā Milāna—Sanremo, Bruģētās klasikas un Ardēnu klasikas veido "Pavasara klasikas", visas notiek martā un aprīlī.

Vasaras klasikas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Sansevastjanas klasika (Spānija)
  • Parīze—Tūra (Francija) — zināma kā "Sprinteru klasika".
  • Trittico di Autunno (Itālija), ko veido:
    • Milāna—Turīna — pirmoreiz notika 1876. gadā, sacensības nenotika no 2008. līdz 2011. gadam, bet 2012. gadā atgriezās UCI kalendārā.
    • Giro del Piemonte
    • Giro di Lombardia — zināma arī kā "Krītošo lapu klasika", notika oktobrī. Sākotnēji saukta par Milāna—Milāna 1905. gadā, bet 1907. gadā kļuva par Giro di Lombardia. 2012. gadā to pārsauca par Il Lombardia un pārcēla uz agrāku datumu septembra beigās.

Seazonas atklāšanas sacensības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieci riteņbraukšanas pieminekļi ir vecākie un prestižākie viendienas notikumi sacensību kalendārā.[1][2][3] Tie ir:

Tikai trīs braucēji savas karjeras laikā ir uzvarējuši visos piecos "pieminekļos": Rodžers De Vlāminks, Riks Van Lojs un Edijs Merkss, visi trīs ir beļģi un tikai Edijs Merkss ir katru no tiem uzvarējis vairāk kā vienu reizi. Viņiem gandrīz pievienojās īrs Šons Kellijs, uzvarot visos citos pieminekļos, bet Flandrijas tūrē trīsreiz finišējot otrais (1984, 1986 un 1987). Nīderlandietis Enī Keipers uzvarēja visos pieminekļos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža, kurā viņš finišēja otrais 1980. gadā. Arī francūzis Luizons Bobē uzvarēja visos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža. Beļģu braucējam Fredam De Breinem arī pietrūka vienas uzvaras, viņš bija otrais Giro di Lombardia 1955. gadā. Tāpat Žermēns Derike uzvarēja visos, izņemot Giro di Lombardia. No 21. gadsimta braucējiem vispusīgākais ir Filips Žilbērs, kam pietrūka tikai Milāna—Sanremo uzvaras.

Visvairāk "pieminekļu" uzvaru

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašreizējais rekorda īpašnieks
Aktīvs braucējs
Braucējs Valsts Pirmā
uzvara
Pēdējā
uzvara
M—S Ft P—R L—B—L GdL Kopā
Edijs Merkss Karogs: Beļģija Beļģija 1966 1976 7 2 3 5 2 19
Rodžers De Vlāminks Karogs: Beļģija Beļģija 1970 1979 3 1 4 1 2 11
Tadejs Pogačars Karogs: Slovēnija Slovēnija 2021 2025 2 3 5 10
Kostante Džirardenjo Karogs: Itālija Itālija 1918 1928 6 3 9
Fausto Kopi Karogs: Itālija Itālija 1946 1954 3 1 5
Šons Kellijs Karogs: Īrija Īrija 1983 1992 2 2 2 3
Riks Van Lojs Karogs: Beļģija Beļģija 1958 1965 1 2 3 1 1 8
Matjē van der Pūls Karogs: Nīderlande Nīderlande 2020 2025 2 3 3
Džino Bartali Karogs: Itālija Itālija 1939 1950 4 3 7
Toms Bonens Karogs: Beļģija Beļģija 2005 2012 3 4
Fabians Kančellāra Karogs: Šveice Šveice 2006 2014 1 3 3
Anrī Pelisjē Karogs: Francija Francija 1911 1921 1 2 3 6
Alfredo Binda Karogs: Itālija Itālija 1925 1931 2 4
Freds De Breine Karogs: Beļģija Beļģija 1956 1959 1 1 1 3
Frančesko Mozers Karogs: Itālija Itālija 1975 1984 1 3 2
Moreno Ardžentins Karogs: Itālija Itālija 1985 1991 1 4 1
Johans Musēvs Karogs: Beļģija Beļģija 1993 2002 3 3
Gaetano Belloni Karogs: Itālija Itālija 1915 1928 2 3 5
Riks Van Stēnbergens Karogs: Beļģija Beļģija 1944 1954 1 2 2
Bernārs Ino Karogs: Francija Francija 1977 1984 1 2 2
Mikele Bartoli Karogs: Itālija Itālija 1996 2003 1 2 2
Paolo Betīni Karogs: Itālija Itālija 2000 2006 1 2 2
Filips Žilbērs Karogs: Beļģija Beļģija 2009 2019 1 1 1 2
Gastons Rebrī Karogs: Beļģija Beļģija 1931 1935 1 3 4
Alfonss Sheperss Karogs: Beļģija Beļģija 1929 1935 1 3
Luizons Bobē Karogs: Francija Francija 1951 1956 1 1 1 1
Žermēns Dereike Karogs: Beļģija Beļģija 1953 1958 1 1 1 1
Feliče Džimondi Karogs: Itālija Itālija 1966 1974 1 1 2
Valters Godefrots Karogs: Beļģija Beļģija 1967 1978 2 1 1
Henī Keipers Karogs: Nīderlande Nīderlande 1981 1985 1 1 1 1
Jans Rāss Karogs: Nīderlande Nīderlande 1977 1983 1 2 1
Ēriks Cābels Karogs: Vācija Vācija 1997 2001 4
Alehandro Valverde Karogs: Spānija Spānija 2006 2017 4
  1. Cycling Hall of Fame: Introduction, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
  2. Cycling Monuments, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
  3. "Cancellara dreams of all winning all five of cycling monuments", CyclingNews.com, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12