"Kliedziens" (norvēģu: Skrik; veidota 1893.—1910. gadā[1]) ir nosaukums norvēģu mākslinieka Edvarda Munkaekspresionisma stilā gleznotai gleznu un grafiku sērijai, kurā parādīta izmisumā esoša figūra ar asinssarkanām debesīm fonā. Fona ainava ir Oslo fjords, skatīts no kāda Ekebergas pakalna.
Slavenākajā gleznas “Kliedziens” versijā, kas tapusi 1893. gadā, redzams panikā krītošs tēls, kura izliektais ķermenis saplūst ar apkārtējās ainavas lokiem. Iedvesma darbam gleznotājam radās halucinogēnā pieredzē, kad viņš esot dzirdējis “kliedzienu caur dabu,” kas labi saskatāms gleznas tēla un fona vienotībā. Sarkano debesu toni, kas izteikti pastiprina trauksmes un panikas sajūtu, izraisīja Indonēzijas salu vulkāna Krakatau izvirdums, visu pasauli pārklājot ar vulkāniskā izvirduma mākoņiem.[2] Lai arī gleznā redzamais notikums ir autobiogrāfisks, galvenais tēls māksliniekam nelīdzinās. Trauksmes stāvoklī esošā būtne ir zaudējusi gan dzimumu, gan personību.
Norvēģijas Nacionālā mākslas galerija, Oslo, Norvēģija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kliedziens.
